Kāpēc tik daudz jauniešu pamet savu dzimto pilsētu? Pie tam Cēsis ir viena no Latvijas skaistākajām pilsētām. Lai gan tā ir maza, tomēr spēj turēt līdzi daudzām lielajām pilsētām. Manuprāt, tur jau arī slēpjas tās skaistums un mājīgums. Tomēr tas nespēj noturēt jaunatni.
Liela problēma ir tā, ka Cēsīs pēc vidusskolas beigšanas nav īsti kur studēt. Ir RPIVA, „Turība”, bet tās ir tikai augstskolu filiāles, kurās ir iespējams mācīties neklātienē. Neklātienei ir viens pluss – iespēja viegli apvienot mācības ar darbu. Bet, ja jaunietis vēlas studēt klātienē un izbaudīt studenta dzīves garšu? Nekas neatliek kā doties uz kādu citu pilsētu izglītības meklējumos. Nereti šī pilsēta izrādās Rīga, kas pārsteidz ar neticami plašām iespējām augstākās izglītības jomā.
No Cēsu rajona lielākā daļa jauniešu dodas studēt uz tādām augstskolām, kuras piedāvā dzīvot kopmītnēs, kas ir salīdzinoši izdevīgāk un lētāk nekā īrēt dzīvokli. Kopmītņu istabas īres maksa mēnesī ir no 25 līdz 60 latiem, kas ir diezgan izdevīgi lauku jauniešiem, kuru vecāki nav pārāk turīgi. Lielākā daļa augstskolu piedāvā „ņemt” studiju kredītus bankās, lai varētu samaksāt studiju maksu, kas ir diezgan augsta (no 700 līdz 1300 latiem). Un pats galvenais, ka nauda bankai ir jāsāk atmaksāt tikai pēc augstskolas beigšanas. Tas ir izdevīgi jauniešiem, kas vēl nestrādā un iztiek no vecāku nopelnītā. Šajā rudenī pati uzsāku studijas augstskolā un domāju, ka mācības Rīgā ir laba dzīves skola, jo esmu ne tikai tālu prom no mājām, bet jāmācās dzīvot patstāvīgi. Esmu apmetusies kopmītnēs, kas ir ļoti tuvu skolai. Tomēr katru nedēļu braucu uz mājām.
Dzīvoju 40 kilometrus no Cēsīm un 115 kilometrus no Rīgas, tāpēc sanāk braukt apmēram divarpus stundas, lai nokļūtu Rīgā un atpakaļ. Satiksme mani apmierina, jo autobusi līdz Rīgai kursē samērā bieži. Lai gan dzīvoju laukos, transports man nav problēma.
Tas ir apsveicami, ka autotransporta apvienības, piemēram, “CATA”, domā par jauniešiem un ir tik daudz autobusu reisu uz Rīgu.
Komentāri