Liepas pagastā noslēgusies Latvijas augstskolu studentu militāro mācību vasaras lauka nometne.
Trīs nedēļas vairāk nekā simts studentu no dažādām Latvijas augstskolām, kuri brīvprātīgi apgūst rezerves kareivja un rezerves jaunākā instruktora mācību programmas, nostiprināja mācību gada laikā iegūtās zināšanas individuālajās lauka kaujas iemaņās, topogrāfijā, darbībās ar ieročiem, kaujas procedūrās un citas militārās prasmes. Vakar bija nometnes noslēguma pasākums, kurā studenti, kuri sekmīgi nokārtojuši otro mācību gadu, saņēma sertifikātu par rezerves jaunākā instruktora kvalifikācijas iegūšanu un nodeva svinīgo instruktora zvērestu.
Liepā nometne notika jau otro gadu, kā atzina tās komandieris Jānis Svilpe, iecerēts, ka turpmāk šī vieta tiks izvēlēta vienmēr. Viņš jau astoto gadu nodarbojas ar studentu militāro apmācību, bijis septiņās nometnēs, un katru gadu kaut kas tiek uzlabots, pilnveidots.
“Pēc nometnes vienmēr gūstam atsauksmes no studentiem un instruktoriem, tās ļauj apzināt, ko nepieciešams mainīt. Esam sapratuši, ka labāk nometnei izvēlēties vienu vietu, tad vieglāk iespējams atstrādāt apgādi, arī mācību norises vietas katru gadu nav jāapzina no jauna. Šī ir teicama vieta, tuvu ir Instruktoru skola, kuras instruktori palīdz nometnes darbības sekmīgā nodrošināšanā,” saka J. Svilpe.
Trīs nedēļas studenti dzīvoja atrauti no civilizācijas, pārbaudot sevi izteiktos lauka apstākļos, bez elektrības, siltā ūdens, ar stingru dienas režīmu. Kā pastāstīja instruktors Ingus Puga, diena studentiem sākās sešos, un līdz pat desmitiem vakarā notika nodarbības, mācības, treniņi. Studentu vidū aptuveni 40 procenti bija daiļā dzimuma pārstāves, kurām jāveic tieši tādi pat uzdevumi kā puišiem. I.Puga paskaidroja, ka meiteņu īpatsvars studentu nometnēs pieaugot ar katru gadu.
Neiztika arī bez ekstrēmākiem pārbaudījumiem, pēdējā nedēļa sākās ar negaidītu trauksmi, trijos naktī ap nometni sāka sprāgt granātas, visiem nācās steigšus evakuēties un doties apmēram 15 kilometru pārgājienā. Tā laikā studentiem nācās veikt dažādus pārbaudījumus, tostarp veselu kilometru stumt mašīnu un 300 metrus iet pa upi, kad ūdens sniedzas līdz krūtīm. Tas prasījis no studentiem daudz spēka un izturības, tomēr neviens nav kurnējis par šo pārbaudījumu. Arī Diāna Rudzīte no Valmieras, kura mācās Policijas akadēmijā, atzina, ka tas bijis aizraujošs piedzīvojums. Viņu interesējot militārā joma – režīms, ieroči, forma, tāpēc pieteikusies studentu militārajā apmācībā, kas ir brīvprātīga katra studenta izvēle.
“Nemaz nav grūti trīs nedēļas dzīvot šādos apstākļos – bez siltā ūdens, elektrības. Arī trauksme trijos naktī – tas ir normāli, un pārbaudījumi pārgājiena laikā bija interesanti. Man patīk pārvarēt grūtības, lai pierādītu, ka varu izdarīt to pašu, ko vīrieši,” teica D. Rudzīte.
J.Svilpe pastāstīja, ka septembrī militārajai apmācībai piesakoties daudz vairāk studentu, bet jau pēc pirmajām lauka mācībām, kas notiek reizi mēnesī brīvdienās, esot vērojams ievērojams atbirums. Toties līdz vasaras nometnēm nonākot tie, kuri tiešām apzinās savas izvēles pamatotību.
Kristaps Čīma, kurš mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, atzina, ka viņam militārās aktivitātes asinīs esot jau kopš bērnības: “Man patīk šāda dzīve mežā, ekstrēmas situācijas, kad naktī pamodina granātu sprādzieni. Tas bija jautrs pasākums. Lai arī dažviet nācās darboties ar pēdējiem spēkiem, izdevās izturēt, un tas dod gandarījumu. Katra diena nometnē bijusi citādāka, un tas dod prieku.”
Komentāri