Kučieru namiņā Cēsīs, kas atrodas Pils laukumā, atkal atgriezusies dzīvība. Ilgus gadus pirmajā stāvā tur darbojās veikals “Eži”, kas nu atradis plašākas telpas, tāpēc kādu brīdi vieta stāvēja tukša.
Tagad to sākusi apdzīvot nesen dibinātā biedrība “Vidzemes radošie stropi”, kuras mērķis veicināt radošās uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību un sadarbību.
Vieni no biedrības dibinātājiem ir Vidzemes Tūrisma asociācija. Tās valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts stāsta, ideja par šādas biedrības izveidošanu, kas apvienotu Vidzemes amatniekus, mājražotājus, radusies jau pērn: “Veicām aptauju, izsūtot informāciju caur tūrisma informācijas centriem, uzrunājot jau zināmos amatniekus, mājražotājus, vai ir interese sadarboties, veidojot radošo industriju biedrību. Pieteicās aptuveni simts, taču uznāca pandēmija, kopīgu biedrības dibināšanas pasākumu organizēt nevarējām. Tas brīdis pienāca 30.jūnijā, kad Limbažu “Burtnieku kvartālā” notika biedrības dibināšana.”
“Vidzemes radošie stropi” sevi publiski pieteica Cēsu pilsētas svētkos, kad durvis apmeklētājiem vēra arī Kučieru namiņš. Vēl tiek gaidītas mēbeles, kur izvietot amatnieku, mājražotāju produkciju, bet pirmā stāva vienā daļā jau iekārtojies “Piebalgas porcelāns”.
Cēsu svētkos “Vidzemes radošos stropus” pārstāvēja Limbažu “9 arodi” – audējas un rokdarbnieces; Lubānas amatnieku centrs ar pirts zāļu paklājiem un pirts cepurēm; Jaunpiebalgas “Balto darbu” linu tērpi; Rūjienas biedrības “Rūzele” adījumi un citi. Apmeklētāji varēja iepazīt Dzērbenes “Lampu dizaina darbnīcas” darinājumus, Skujenes “Da’ziepe” gatavotās ziepes un citu piedāvājumu, kas itin drīz ieņems vietu Kurčieru namiņa stendos.
Namiņā būs iespēja ne tikai iepazīt Vidzemes amatnieku piedāvājumu, bet arī piedalīties meistarklasēs, ko, sākot no rudens, plāno rīkot regulāri. Ja šobrīd mājamatniekiem galvenā produkcijas noieta vieta ir dažādi tirdziņi, kas ir samērā sezonāla lieta, Kučieru namiņš būs atvērts visu gadu.
“Esam tikai pašā procesa sākumā,” norāda R. Sijāts. “Biedrība veidota, lai amatniekiem, mājražotājiem būtu vienota platforma, caur kuru reklamēties, kas piedāvātu kopīgus stendus, veidotu vienotu mārketingu, rīkotu izglītojošus seminārus, pieredzes apmaiņas pasākumus. Šī būs iespēja mācīties sadarboties, kas latviešiem ne vienmēr patīk, bet, šķiet, pandēmijas laiks pierādījis, ka tas nepieciešams, jo tagad jūtam, ka cilvēki aktīvāk grib sadarboties.”
Šis vēl ir jauns koncepts Latvijā, bet lielā interese rāda, ka pieprasījums pēc tā ir, un, visticamāk, biedrībā vēlēsies iesaistīties aizvien vairāk amatnieku. Tas bijis jūtams jau pēc Cēsu svētkiem, kad ne viens vien izteicis vēlmi būt kopīgajā stropā. R. Sijāts stāsta, ka viens no nākotnes darbiem ir kopējas mājaslapas izveide, kas varētu kalpot arī kā vienotā pārdošanas platforma.
Centrālais strops ar veikaliņu, vietu meistardarbnīcām, vietu, kur pulcēties, lai pārrunātu aktuālo, būs tikai Cēsīs, bet R. Sijāts norāda, ka daudzviet Vidzemē sekmīgi darbojas lokālās biedrības, kurām ir savi veikaliņi.
“Šādu pozitīvu piemēru Vidzemē daudz. Limbažos ir biedrība “9 arodi”, kas apvieno sava novada amatniekus. Siguldā ir “Zaļās villas” kvartāls, Rūjienas biedrība apvieno vairāk nekā 80 mājražotāju, amatnieku. Biedrības ir arī Lubānā, Staicelē. Šīs lokālās biedrības tagad iestājušās “Vidzemes radošajos stropos”, un patiesībā no viņiem daudz varam mācīties,” saka R. Sijāts.
Jaunveidotā biedrība ir arī mēģinājums savienot amatniecību ar tūrismu. Kučieru namiņā ir Vidzemes karte ar ceļu tīklu, uz tās tiks atzīmētas vietas, kur atrodas amatnieki, mājražotāji, kuri iesaistījušies biedrībā. Tūrists varēs uzzināt, ko vēl tuvākajā apkaimē var apskatīt tieši amatniecības jomā, kur notiek kādas meistarklases, degustācijas.
R. Sijāts norāda uz problēmu daudzviet Eiropā, ka amatniecība un tūrisms ne vienmēr ir kopā, daudzviet strādā atrauti: “Ir svarīgi panākt, lai amatnieki un mājražotāji spētu iekļauties kopējā tūrisma piedāvājumā, lai savus ražojumus pārdotu tūristiem. Tam jābūt vienam veselam. Cēsīs šis radošo industriju virziens ir aktuāls, domāju, ka mūsu biedrība tajā lieliski iederēsies.”
Kučieru namiņā “Druva” satika arī “Piebalgas porcelāns” īpašnieku Jāni Roni, kurš pastāstīja, ka uzņēmumam, kas darbojas jau gandrīz 15 gadus, savs veikaliņš Cēsīs ir pirmo reizi: “Šis ir kā sveiciens pilsētai, kurā dzīvoju jau vairākus gadus. Uzskatu, ja dzīvo pilsētā, sava artava tai jādod. Šobrīd grūti prognozēt, kā mums veiksies, bet kaut kas jādara, lai iepriecinātu arī citus.”
Stāstot par “Vidzemes radošo stropu” ieceri, viņš izsaka cerību, ka tas būs interesants, perspektīvs projekts: “Vidzemē ir daudz labu amatnieku, kuri spēj radīt interesantus produkts, jāpalīdz tiem nonākt apgrozībā. Ražotājam prece ir jāpārdod, lai viņš varētu attīstīties, darboties.”
Kučieru namiņā var ne tikai apskatīt un iegādāties “Piebalgas porcelāna” ražoto, bet, ja ir vēlme, piedalīties apgleznošanas darbnīcā. Apgleznotā krūze tiks apdedzināta atbilstoši prasībām, lai pēc tam to var droši lietot. Tas gan prasīs pāris stundu, bet tajā laikā var apskatīt Cēsis, pasēdēt kādā kafejnīcā.
J. Ronis atklāj arī ieceri Kučieru namiņā atvērt porcelāna rotu darbnīcu, kurā apmeklētāji arī paši varēs apgleznot rotas, piemeklēt sev, savam tērpam piemērotāko, iesaistīties rotas izgatavošanas procesā: “Jau gadus septiņus virzos uz porcelāna rotu gatavošanu, vienmēr kaut kā pietrūka, tagad esmu izlēmis, ka ir jāsāk, ilgāk atlikt nevar.”
Var teikt, ka Vidzemes rado- šais strops ir izveidots, tagad tikai “bitēm” tajā jāsanes savs “medus”.
Komentāri