Tāda spriedze, kāda bija pārņēmusi deju kolektīvu vadītājus un dejotājus, līdz šim nevienā skatē nebija izjusta.
“Esam ļoti strādājuši. Ja uz svētkiem netiksim, tad tā vairākiem lauku kolektīviem ir pēdējā sezona. Dejas tapušas sviedros, ja iegūstam maz punktu, tad sajūta būs ļoti slikta,” pirms skates “Druvai” atzina vidējās paaudzes deju kolektīvu “Skujene” un “Vaive” vadītāja Solvita Krastiņa. Jauniešu deju kolektīva “Brukstaliena” un vidējās paaudzes deju kolektīva “Straupe” vadītāja Ilona Klince arī sacīja, ka strādāts ir ļoti daudz, taču tādu stresu pirms skates viņa neatceras. “Citos rajonos deju kolektīviem skatēs ir maz punktu. Ja tādi ir rezultāti Rīgā un Rīgas rajonā, tad kā būs mums?” sacīja vadītāja un piebilda, ka satraukums ir pārņēmis vadītājus un dejotājus. Bet vismaz ārēji mierīgi pirms uzstāšanās bija Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīva puiši Reinis Martinsons, Edmunds Cepurītis, Toms Zumbergs, Artūrs Cimbulis. ” Noskaņojums ir labs, strādāts
daudz. Dejot patīk, un gan jau uz svētkiem tiksim, jo visas dejas mākam,” visu domas pauda Reinis Martinsons.
Dejotprasmē par nokļūšanu Deju svētkos sacentās 28 mūsu rajona deju kolektīvi – deviņi jauniešu, 11 vidējās paaudzes, četri senioru un četri bērnu kolektīvi. Bērni un seniori uzstājas kopā. Katrs kolektīvs izpildīja obligāto, izlozes un izvēles deju.
“CATA” kultūras nams dienas garumā vibrēja no deju soļiem un ritmiem. Ne viens vien skatītājs baudīja koncertu un arī vērtēja. Bijušajām deju kolektīvu vadītājām Mirdzai Sedleniecei un Birutai Ceijerei savs redzējums.
“Prieks skatīties, kā visi strādājuši. Lielas kļūdas neredzam. Agrāk skatēs gadījās, ka kaut ko pat sajauca, te kaut kas tāds nav iedomājams,” sacīja Mirdza Sedleniece, bet Biruta Ceijere vislielāko prieku pauda par labajiem kolektīviem, kuri darbojas mazos pagastos – Vaivē, Straupē, Skujenē.
“Repertuārs ir tāds, kas neieies zelta fondā. Žēl, ka daudzas dejas nodejos svētkos un aizmirsīs. Laukumā, zīmējumos, protams, tās izskatīsies citādāk,” domās dalījās Mirdza Sedleniece.
Spriedze mazinājās vien pēc rezultātu paziņošanas. Augstais žūrijas vērtējums tika uzņemts ar ovācijām. Vidējās paaudzes deju kolektīva “Saulgrieži” vadītāja Ruta Paulsone atzina, ka tik labu vērtējumu negaidījusi, bet viņas otram kolektīvam “Dzirnas” varējis būt vairāk punktu. “Žūrija no malas jau redz labāk. Katram dejas izpildījumam ir savas nianses,” sacīja vadītāja.
Žūrijas priekšsēdētājs, Deju svētku virsvadītājs Jānis Ērglis “Druvai” atzina, ka
rajona dejotāji patīkami pārsteiguši. “Rezultāti ir ļoti labi, arī iespaids par kolektīviem. Prieks par cēsnieku veiksmēm. Ja par kādu kolektīvu jārunā īpaši, tad tie ir “Zeperi” – pārdomāts sniegums, ne tikai horeogrāfiski tehniskais izpildījums, arī vizuālais ietērps, dejas rakstura atklāsme. Patīkami, ka amatiermākslā vadītāji ko tādu var panākt no dalībniekiem, kuri brīvajā laikā mācās latviešu dejas un dara bagātus sevi un mūs visus,” domās dalījās Jānis Ērglis un uzsvēra –
varam būt gandarīti, ka aizvien ir cilvēki, kuri šajā izlaides laikmetā brīvo laiku velta latviešu dejai, nekautrējas uzvilkt tautas tērpu, ka ir vadītāji, kuri prot strādāt arī tad, ja uz mēģinājumu atnāk divi puiši un astoņas meitas.
Žūrijas komisijas loceklis, horeogrāfs Jānis Purviņš sacīja, ka skate Cēsīs bijis ļoti saviļņojošs mirklis pirms Deju svētkiem. “Redzēju daudzus spilgtus priekšnesums, D grupā arī meistardarbus. Apbrīnojami ir cilvēki, kuri brīvajā laikā aizraujas ar latvisko dzīvesveidu, kuru veido mūzika, deja un tērps,” domās dalījās Jānis Purviņš.
Skatē dejotāju tērpus vērtēja tautas tērpu speciāliste Aija Jansone. Viņa sarunā ar vadītājiem analizēja kolektīva tērpu atbilstību etnogrāfijai. Ne visi kolektīvi tikuši pie jauniem tērpiem, katram cita rocība un iespējas. Daži kultūras darbinieki bija pikti par aizrādījumiem, jo kādi nu tērpi ir, tādi ir, jaunus iegādāties nevar atļauties. Vai tad stadionā kāds redzēs, ka vīriem nav īsti pareiza veste mugurā? Vai mazam lauku kolektīvam par tērpiem jāizvirza tik augstas prasības? Citās domās ir kolektīvu vadītāja Ilona Klince, kura pati arī darina tautas tērpus. “Tautastērpiem ir jābūt etnogrāfiski pareiziem. Nav jau jāizvēlas tie dārgākie. Ir svētdienas, goda un darba tērps. Jāizsver, kuru iegādāties. Darba tērps ir vienkāršs – pastalas kājās, vienkāršāks bruncis, un viss arī mazāk maksā,” pārliecināta Ilona Klince.
Tautas tērpu speciāliste Aija Jansone atzina, ka uz Dziesmu un Deju svētkiem visi dalībnieki būs latviskos tērpos, sevišķi dejotāji. “Šie ir jau trešie svētki, pirms kuriem vērtēju tērpus. Rezultāts ir. Vadītāji apmeklējuši lekcijas, izstrādāti metodiskie materiāli, izvēloties, gatavojot tērpus, norādījumi tiek ņemti vērā,” saka Aija Jansone un uzsver, ka nav skaistāku un ne tik skaistu tautas tērpu. “Katra novada tērpā savs skaistums. Jā, Kurzemei saglabājušies košākie tērpi. Tie ir visjaunākie, tajos redzama pilsētas ietekme. Bet skatē Alsungas dejotājiem bija vissliktāk komplektētais tērps. Vidzemniekiem jābūt lepniem par saviem tērpiem, nevajag izvēlēties citus,” pārliecināta tautas tērpu speciāliste.
“Visi skates dalībnieki būs svētku dalībnieki!” šie Jāņa Ērgļa vārdi prieka gavilēs, tā vien šķiet, aizskanēja līdz Rīgai. “Ar skates rezultātiem esmu ļoti apmierināts. Daudz strādāts gan ikdienā, gan kopmēģinājumos. Ikviens vadītājs un dejotājs var būt apmierināts ar rezultātu,” sacīja rajona deju kolektīvu virsvadītājs Andis Kozaks un piebilda, ka visi šīs skates dalībnieki piedalīsies lieluzvedumā “Izdejot laiku”.
10.maijā Valmierā skatē startēs tie dejotāji, kuri vēlas piedalīties koncertuzvedumā “No sirsniņas uz sirsniņu”. Tie ir jauniešu deju kolektīvi: “Brukstaliena”, “Piebaldzēni”, “Slātaviņa”, “Virpulis” un “Raitais solis”, vidējās paaudzes kolektīvi: “Zeperi”, “Miķelis”, “Jumis”, “Piebaldzēni” un Raitais solis”.
* * *
Bērnu deju kolektīvi. Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 43,5; Cēsu kultūras centra “Randiņš” (Sandra Jonaite) – 40,75; Drustu “Cinītis” (Lāsma Skutāne) – 36, 67; Priekuļu “Miķelēni” (Māris Brasliņš) – 32,92.
Jauniešu deju kolektīvi. Priekuļu tehnikuma “Virpulis” (vadītājs Uldis Blīgzna) – 45,39 punkti; 4.arodvidusskolas “Brukstaliena” (Ilona Klince) – 43,17; Tautas deju ansamblis “Raitais solis” (Andis Kozaks) – 41,28; Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 40,00; Cēsu Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs (Andis Kozaks) – 38,83; Priekuļu “Miķelis” (Māris Brasliņš) – 40,00; “Veselava” (Emerita Gruzde) – 38,28; Straupes “Idumeja” (Ginta Berķe) – 35,94; Vecpiebalgas deju kolek-tīvs (Antra Grīnberga) – 34,72.
Vidējās paaudzes deju kolektīvi. Līgatnes pagasta “Zeperi” (Iveta Pētersone) – 47,22; Priekuļu “Jumis” (Uldis Blīgzna) – 43,78; Cēsu kultūras centra “Raitais solis” (Andis Kozaks) – 42,89; Priekuļu “Miķelis” (Māris Brasliņš) – 41,50; Jaupiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 38,83; Liepas “Sadancis” (Marita Rieksta – Krivjonoka) – 33,33; Cēsu kultūras centra “Saulgrieži” (Ruta Paulsone) – 44,50; “Straupe” (Ilona Klince) – 42,33;
“Skujene” (Solvita Krastiņa) – 37,11; “Amata” (Lilita Ventere) – 35,61; “Vaive” (Solvita Krastiņa) – 34, 39.
Senioru deju kolektīvi. Vecpiebalgas “Mudurainis” (Antra Grīnberga) – 43,28; Cēsu kultūras nama “Dzirnas” (Ruta Paulsone) – 42,33; Dzērbenes “Juveris” (Uldis Blīgzna) – 40,83; Straupes “Munsturis” (Valentīna Ferbera) – 35,28.
Komentāri