Kaut gan Gauja vairs netiek izmantota kā ūdensceļš kokmateriālu pārvietošanai, plostnieku amata prasmes tiek saglabātas un mērķtiecīgi nodotas nākamajām paaudzēm. Arī šogad 21.maijā jau 25.reizi tiks godinātas plostnieku amatu prasmes Gaujas plostnieku pilsētā – Strenčos.
Ja palūkojamies vēsturē, pirmās ziņas par plostiem Gaujā esot parādījušas pēc Gaujas-Daugavas kanāla atklāšanas 1903. gadā. Plosti pa Gauju pludināti līdz Carnikavai, kur pēc tam ar maziem kuģīšiem vilkti uz Rīgu līdz rūpnīcai. Pēdējās zināmās liecības par Gaujas upi kā būvmateriālu transportēšanas ceļu esot līdz 20. gadsimta 60. gadu beigām. Mūsdienās plostnieku amatu prasmes tiek mērķtiecīgi nodotas nākamajām paaudzēm, un 2021. gadā Latvija tās pieteikusi UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam.
Trīsdesmit gadus pēc pēdējā plosta pludināšanas pa Gauju Vidzemes mazpilsētā Strenčos radies priekšlikums atdzīvināt senās tradīcijas plostu braukšanā. “Iniciators amatu prasmju nodošanai tālāk bija Mārtiņš Gaigals. Uzmeklējām vecos plostniekus, kuri mums uzticēja un parādīja plostu siešanu, dalījās pieredzē. Tagad būs jau 25. reize, kad daļu no tā varēs redzēt ikviens, apmeklējot Plostnieku svētkus,” stāsta Jānis Vāvere, biedrības “Gaujas plostnieki” biedrs. Biedrībā apvienojušies Strenču apkārtnes entuziasti.
Plostnieku amatu prasmes ir zināšanas par baļķu sagatavošanu, plostu siešanu un pludināšanu pa Gauju, izmantojot upes straumi un labi pazīstot tās plūduma raksturu pavasarī.
Plostnieka jeb koku pludinātāja darbs ir aizraujošs, plostniekam jāpazīst upe, jābūt labām iemaņām, lai spētu manevrēt kokmateriālus straujajos un krāčainajos palu ūdeņos. Darbs prasa arī lielu drosmi, jo upe dažkārt mēdz būt neprognozējama.
Agrāk baļķi pludināti pavasarī pēc ledus iziešanas, kad straume visspēcīgākā. Lai upē nonākušie koki nesajauktos un īpašnieki tos nepazaudētu, tie sasieti un pārvietoti plostu veidā. Plostiem bijis noteikts izmērs: Gaujas plosti – 8,5 metrus plati, bet to garums nedrīkstējis pārsniegt 95 metrus. Viens plosts mūsdienās tiek veidots no vairākām plenēm – 12 vai 13 kopā sastiprinātu baļķu posmiem. Viena plene vidēji ir sešus metrus gara.
Pludiņu jeb pludinātāju darbs nav bijis viegls. To ietekmēja arī sastrēgumi un ūdens līmeņa svārstības. Arī Jānis šo 25 gadu laikā pieredzējis bīstamas situācijas gan augstā ūdens līmeņa dēļ, kad 2013. gada plūdu laikā plosts aptinās ap tilta balstiem un sadalījās četrās daļās, gan tad, kad upē ūdens līmenis bijis zems. “Plūdu laikā bija ļoti grūti tikt malā. Plosta garums un masa liela, bija jāpacīnās. Turklāt Gauja ir strauja un līkumaina. Savukārt citā gadā, kad bija zems ūdens līmenis, iznāca braukt tumsā, pamanījāmies 70–80 metrus garo plostu vēl apgriezt riņķī.”
Gaujas upes Strenču krāces ir pirmā bīstamā dabiskā barjera ceļā no upes augšteces līdz jūrai. Līdz Strenčiem baļķus savulaik varēja nogādāt bez bēdu, bet tālāk vajadzēja prasmīgus pludinātājus, kuri prata tikt galā ar krācēm, veikli savākt kokus, ja plosts straumes triecienā tika izjaukts.
Gatavošanās Plostnieku svētku apmēram 37 kilometrus garajam braucienam sākas jau vairākas dienas iepriekš. “Izmantojam apmēram 35 kubikmetrus kaltušu priežu. Vienu dienu no piecus līdz sešus metrus gariem baļķiem sienam plostu, kas sanāk aptuveni 80 metrus garš. Pēc svētkiem vesela diena paiet, kamēr baļķi no upes izzvejoti. Atceros, pirmo reizi plostu sējām stundas 12, tagad plosts ir gatavs apmēram septiņās stundās. Šogad sāksim 18. maijā pie Spicu tilta, lai 21. maijā svinīgi ierastos Strenčos.”
Plostniekiem ir arī savs vārdu krājums, kas apkopots grāmatas “Tradīciju burtnīca. Gaujas plostnieki” vārdnīcā (grāmatas sagatavotāja Ieva Vītola). Arkla kurpe, begani, urpis, knebļi, pasieris, sekacis, tarataika, žviras – tie ir tikai daži vārdi, kas apliecina prasmju unikalitāti. “To var apgūt darot, tāpēc amata prasmes ir jākopj un jānodod nākamajām paaudzēm. Sadarbojamies ar citām valstīm, dalāmies pieredzē. Mums ir svarīgs uzdevums plostnieku amatu prasmes nodot tālāk, lai šis īpašais mantojums nepazustu.”
2018.gadā Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, biedrībai “Gaujas plostnieki” sākot sadarbību ar plostnieku biedrībām no Austrijas, Čehijas, Polijas, Spānijas un Vācijas un veidojot pieteikumu plostnieku amata prasmju iekļaušanai UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarak- stā. Pieteikums tiks izskatīts šogad.
Komentāri