Šodien publiskotie mazumtirdzniecības dati līdzīgi kā iepriekšējo mēnešu mazumtirdzniecības rezultāti liecina, ka krīzes pārvarēšanas temps dažādās sabiedrības daļās tiešām varētu būt krasi atšķirīgs, norāda “DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Ilglietošanas preču pārdošanas apjoms nepārprotami aug straujāk nekā tirdzniecība kopumā, kas liecina par ievērojamu ienākumu kāpumu daļā sabiedrības. Piemēram, mēbeļu, apgaismes preču un citu mājsaimniecības piederumu pārdošana septembrī turpināja augt mēneša griezumā – par 1,8%, un kāpums gada griezumā sasniedza 36,3%. Par desmitiem procentu aug arī datoru, sporta preču, apģērbu un apavu, audio un video ierīču, kā arī interneta tirdzniecības apjoms. Mājsaimniecības elektropreču pārdošana nedaudz samazinājās, taču šajā mēnesī pirms gada tā kāpa par 108%, atzīmē Strautiņš.
Septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz samazinājās pret augustu, taču kopumā trešajā ceturksnī šīs nozares sniegums bijis lielisks, vērtē “DNB bankas” ekonomikas eksperts.
Viņaprāt, nebūtu prātīgi vēlēties, lai mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug vēl straujāk, drīzāk pat otrādi, pieaugumam par 5,8% pret iepriekšējo ceturksni turpmākajos periodos noteikti nevajadzētu atkārtoties. Pieaugums par 9,5% pret iepriekšējā gada trešo ceturksni ir uz akceptējamības robežas no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa, šāds temps varētu saglabāties, līdz beidzas pretreakcija uz krīzes galējībām, vērtē Strautiņš.
Viņš norāda, ka izdevīgā bāzes efekta dēļ gada pieauguma temps ceturtajā ceturksnī, visdrīzāk, pat vēl paaugstināsies, bet nākamā gada sākumā šī paša iemesla dēļ, visdrīzāk, notiks pretējais. Jāņem vērā arī mēreni, tomēr neatlaidīgi pieaugošās grūtības eksporta sektorā, kas ietekmēs arī patēriņu, atzīmē ekonomikas eksperts.
Strautiņš piebilst, ka, izslēdzot svārstīgās degvielas pārdošanas ietekmi, pārdošanas apjomi septembrī mēneša griezumā pieauga par 0,4%. Pārtikas pārdots par 0,6% mazāk, bet nepārtikas preču, atskaitot degvielu, pārdošanas apjomi auga par 0,9%, gada griezumā – par 11,7%. “Šī ir pārsvarā ne pirmās nepieciešamības preces aptveroša kategorija, kas liecina, ka nosacīti “brīvās” naudas apjomi patērētājiem turpina kāpt,” komentēja Strautiņš.
Šodien kļuva pieejami arī Eiropas Komisijas apkopotie oktobra dati par uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. Gan kopējais ekonomiskā noskaņojuma indekss, gan patērētāju optimisma līmenis šajā mēnesī Latvijā bijis gandrīz nemainīgs, tātad norāda uz līdzšinējo tendenču turpināšanos.
“Katra jaunā statistikas ziņa pieliek papildu gabaliņu makroekonomiskās kopainas mozaīkā, par kuru patlaban Latvijā joprojām var teikt – apbrīnojami labi, ievērojot sarežģīto starptautisko vidi un mūsu pagātnes mantojumu. Patlaban mūsu valstī uz augšu iet vai visi rādītāji, izņemot iedzīvotāju skaitu,” secina Strautiņš.
Cilvēkiem, kuriem nebija ilūziju par lietu patieso stāvokli krīzes laikā, patlaban nebūtu ko skumt, uzskata ekonomikas eksperts.
Kā ziņots, septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 0,4%, bet, salīdzinot ar 2011.gada septembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Salīdzinot ar šī gada augustu, septembrī par 0,6% saruka pārtikas preču mazumtirdzniecība, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā kritums bija par 0,3%.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 7,3%.
Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2011.gada septembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 7,9%. Pārtikas preču grupā pieaugums veidoja 1,8%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjomi palielinājās par 10,6%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecība – par 7,2%.
NOZARE.LV
Komentāri