Valsts kontroles revīzijā izteiktie pārmetumi par plānošanas reģionu darbības lietderību ir iespēja pievērst lielāku uzmanību plānošanas reģioniem un beidzot tiem deleģēt vairāk pārvaldības un plānošanas funkciju, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs un Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole pēc revīzijas ir paziņojusi, ka plānošanas reģioniem ik gadu tiek piešķirti 19 miljoni eiro, taču plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, bet darbības tiek imitētas.
Straubergs norāda, ka nepieciešams precizēt nosaukto summu. “Nedomāju, ka 19 miljoni eiro tika nosaukti Valsts kontroles nekompetences dēļ, acīmredzot tas ir darīts tādēļ, lai šim jautājumam pievērstu lielāku uzmanību,” skaidro Straubergs.
Viņš norādīja, ka 95% no šīs naudas ienāk plānošanas reģionu kontos un desmit dienu laikā tiek no šiem kontiem izskaitīta ārā – tā ir nauda vietējiem un reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem konkursu organizēšanai.
“Kopumā esam gandarīti, ka beidzot plānošanas reģioniem tiek pievērsta uzmanība. Gadiem ilgi esam rakstījuši vēstules ministrijām par lielāka funkciju skaita deleģēšanu plānošanas reģioniem, lielākas patstāvības piešķiršanu plānošanā, bet nebija nekādas reakcijas,” sacīja Straubergs.
Tagad šis jautājums ieguvis plašāku rezonansi, norādīja plānošanas reģiona attīstības padomes vadītājs.
“Domāju, ka tagad ministrijas, ar kurām ir visciešākā sadarbība – Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras ministrija -, beidzot šo jautājumu iekustinās. Gadiem ilgi tiek plānots, izstrādātas attīstības stratēģijas, bet tad, kad jādala finansējums, šie plāni un stratēģijas netiek ņemti vērā. Domāju, ka plānošanas reģionos nav ieinteresēti tie, kas vēlas finansējumu sadalīt “pa ķēķa durvīm”, lai pašvaldības pie tā netiktu klāt,” piebilda Straubergs.
Veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas.
Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl teju 19 miljonus eiro. Plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, taču darbības tiek imitētas. Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas domām, skumjākais ir tas, ka darbību imitācijai tiek tērēti ievērojami valsts budžeta līdzekļi.
Latvijā ir pieci plānošanas reģioni – Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions un Kurzemes plānošanas reģions. Plānošanas reģioni ir kā koordinējošā iestāde starp attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām atzinumu sniegšanā un politikas dokumentu izstrādē. Tie valsts līmenī nodrošina reģionālās attīstības plānošanu un koordināciju, plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņošanu un īstenošanas uzraudzību, kā arī pārstāvniecību aptuveni 20 Eiropas Savienības fondu komitejās un padomēs.
Plānošanas reģioni tika izveidoti 2006.gadā.
NOZARE.LV
Komentāri