Stiprina un attīsta cilvēku ar īpašām vajadzībām prasmes

Iveta Rozentāle
03:00, 9. Sep, 2026

Iegūtas prasmes. Viena no prasmēm, ko dalībnieki projektā stiprināja, bija ēdienu gatavošana. Par apgūto varēja pārliecināties ikviens pasākuma dalībnieks, cienājoties ar projektā iesaistīto gatavotajiem gardumiem. FOTO: Iveta Rozentāle

Teju gada garumā atbalsta centrā “Pērle” tika īstenots ESF projekts “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atbalsta centrā “Pērle””, kas ļāva bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) saņemt rehabilitācijas pakalpojumus tādā apmērā, kādi viņu attīstībai vai prasmju saglabāšanai ir nepieciešami.

Projektā bija iesaistīti 25 bērni un 25 pilngadīgas personas ar GRT. Katrs dalībnieks varēja saņemt vismaz divus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši viņa situācijas izvērtējumam un rehabilitācijas plānam. Dalībnieki saņēma, piemēram, ABA terapiju, ergoterapiju, psihologa, audiologopēda konsultācijas, bija sociālo un saskarsmes prasmju attīstošas grupu nodarbības. Iepazīstinot ar paveiktā rezultātiem, pasākuma dalībniekus cienāja ar projektā iesaistīto gatavotiem gardumiem, kas apliecināja viņu iegūtās prasmes.

Projektā bija iespēja iesaistīties arī 25 projekta dalībnieku vecākiem, aizgādņiem vai atbalsta personām, lai saņemtu individuālas fizioterapeita konsultācijas. Savukārt speciālistiem bija iespēja piedalīties supervīzijās un saņemt gan savstarpēju, gan profesionālu supervizora atbalstu sarežģītāku situāciju risināšanā.

Projekta rezultātu prezentācijā speciālisti sniedza pārskatu par darba norisi un sasniegto, kā arī diskutēja, kā veicināt projekta dalībnieku, viņu vecāku, speciālistu, sociālo pakalpojumu sniedzēju un izglītības iestāžu sadarbību, lai paveiktais nebeigtos līdz ar projektu, bet tiktu nodrošināta ieguvumu ilgtspēja.

Arī daloties ar secinājumiem, projekta vadītāja Ieva Krusta vērtēja, ka gan šis, gan citu organizāciju īstenotie projekti dod ļoti vērtīgu ieguldījumu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, pilngadīgu personu ar GRT izaugsmē, tādēļ ļoti būtiska ir visu pušu sadarbība, lai apgūtās prasmes tiktu nostiprinātas, cilvēkam atrodoties ikdienas vidē — saņemot sociālo pakalpojumu, ģimenē, bērnudārzā, skolā, tā nodrošinātu ieguvumu ilgtspēju. Arī “Druvai” I. Krusta sacīja: “Pats svarīgākais, ka aktivitātes, kurās var iesaistīties projekta dalībnieki, nedrīkst beigties ar projekta beigu termiņu. Īpaši nozīmīgi tas ir bērniem, kas vēl aug un attīstās, jo viņiem pakalpojums ir nepieciešams tieši šobrīd, viņi nevar gaidīt vairākus gadus līdz nākamajam projektam. Ir jābūt iespējai un mehānismiem, lai bērni varētu pakalpojumus turpināt saņemt tādā apjomā, kāds konkrētajā attīstības posmā nepieciešams. Tāpat šie pakalpojumi ir būtiski pieaugušajiem, lai saglabātu esošās spējas un cilvēks pēc iespējas ilgāk būtu patstāvīgs, spētu sevi aprūpēt. Mums ir ļoti laba sadarbība ar Cēsu novada Sociālo dienestu, kur ir izpratne par šo dažādo pakalpojumu nepārtrauktību, bet, protams, no pašvaldības puses to īstenot ierobežo finanšu līdzekļi. Bet redzam, ka arī pašvaldība domā veidus, kā atbalstīt šādas ģimenes.” Arī biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis uzsver, ka ar pašvaldību notiek sarunas par šādu pakalpojumu regulāru finansēšanu, lai tas nenotiktu tikai no projektu finansējuma.

Stāstot par izaicinājumiem projekta realizācijas gaitā, ­I. Krusta norāda, ka problēma ir speciālistu trūkums: “Labi profesionāļi ir ļoti noslogoti, viņu skaits ir nepietiekams. Tas ir vērojams visā Latvijā, bet, protams, reģionos tas ir īpaši izaicinoši. Tāpēc esmu pateicīga komandai un speciālistiem, ka viņi bija tik atsaucīgi un brauca uz “Pērli” no dažādām Latvijas vietām.”

Diskutējot dalībnieki dalījās ar pozitīviem sadarbības piemēriem, tomēr I. Krusta uzsver: “Svarīgi, lai šādi pozitīvie piemēri nepaliek individuālu iniciatīvu līmenī, kur tas ir atkarīgs no atsaucīga profesionāļa, ieinteresēta skolotāja vai bērnudārza audzinātāja. Tai ir jābūt sistēmai. Domāju, kopā ar “Pērles” vadītāju Ditu Trapencieri aicināsim uz diskusijām iesaistītās organizācijas un iestādes, lai šādu sistēmu veidotu.”

Projekts risinājās no 2025. gada 17. septembra līdz šī gada 30. augustam. 85% apmērā to finansē ES fonda “Plus”, bet 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzekļi.

Komentāri