Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Stāsta par sevi, uzzina par citiem

Druva
23:00
27.04.2006
9

Cēsu domes stendā varēja arī uzzināt par atpūtas, izklaides, nakšņošanas iespējām pilsētā un rajonā. Par to ziņas sniedza pilsētas pašvaldības aģentūras “Vidzemes vēstures un tūrisma centrs” speciālisti.

Arī novadu priekšnesumos, kurus sniedza amatierkolektīvi no visām pašvaldībām, cēsnieki akcentēja pilsētas seno vēsturi un aicināja uz svinībām. Vidzemes vēstures un tūrisma centra gidi – aktieri rādīja fragmentus no programmas, kuru Cēsu pils kompleksā piedāvā ekskursantiem. Tērpušies senlaicīgos tērpos, gidi Ķīpsalas izstāžu kompleksa modernajās telpās uz mirkli ienesa viduslaiku atmosfēru, aicinot iepazīt Cēsu vēsturi un apmeklēt daudzveidīgos svētku pasākumus jūlijā.

Līdztekus pilsētas vārda un svinību popularizēšanai kā otru ieguvumu izstādes dalībnieki nosauc iespēju gūt jaunas ierosmes.

– Izstādes ieguvums ir ne tikai informēšana par mūsu pilsētu un novadu, bet arī jauna pieredze, jaunas atziņas, iespēja tuvāk iepazīt citās pašvaldībās paveikto, rast jaunus sadarbības veidus, – sacīja Cēsu pašvaldības vadītājs Gints Šķenders.

J.Borīte pastāstīja, ka izstādē sastapusi interesantu čigānu ansambli no Limbažu apkaimes, ar kuru jau vienojusies par uzstāšanos pilsētas jubilejas pasākumos. Atrasti kontakti ar citu novadu amatniekiem. Arī aušanas darbnīcas “Vēverīšas” vadītāja Dagnija Kupče atzina, ka vērtīgs šī pasākuma devums ir tikšanās ar līdzīgu interešu cilvēkiem no visas Latvijas.

Izstādē bija pārstāvēti arī mūsu rajona uzņēmēji. Firma “Vinnis”, apliecinot, ka Cēsis ir viena no saldākajām un vecākajām pilsētām Latvijā (dravniecība taču ir viens no senākiem amatiem) papildināja pilsētas domes stendu, rādot daudzveidīgu medus produkciju, kas saistīja ar interesanto noformējumu. Aktīvās atpūtas un tūrisma piedāvājumu vasarā demonstrēja firma “Cīruļkalns- atpūtas bāze”. Izstādē piedalījās arī Stalbes pagasta uzņēmums “Aivars K”, Raunas pagasta “Raunas Lauktehnika” un “Raunas ceplis”, Amatas novada zemnieku saimniecība “Zaķīši”. Priekšnesumus sniedza tautas vērtes kopa “Dzieti”.

Izstāde “Reģionālā attīstība Latvijā 2006”, Rīgā, Ķīpsalas izstāžu centrā tika rīkota kā nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam apspriešanas noslēgums. Apmeklētāji vairāk nekā 230 stendos vienkopus varēja aplūkot reģionu – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas – veiksmīgākos uzņēmumus, pašvaldības, kā arī vērtēt uzņēmīgāko un aktīvāko cilvēku devumu.

Izstādes laikā apmeklētāji varēja baudīt Latvijas reģionos ceptus maizes izstrādājumus, sierus, medu, dažādus daiļamatnieku darinājumus. Tika piedāvātas arī zāļu tējas, koka rotaļlietas un citas interesantas lietas.

Ļoti plašs informācijas klāsts bija pieejams tūristiem – kartes, bukleti par ievērības cienīgiem apskates objektiem un naktsmītnēm, reģionos piedāvātajām sporta un izklaides iespējām.

Apmeklēt izstādi bija noderīgi arī jauniešiem, kuri gatavojas studēt kādā no reģionālajām augstskolām, jo tās par sevi stāstīja plaši, izsmeļoši un atraktīvi.

Īpašā stendā izstādes apmeklētāji varēja iepazīties ar nacionālas attīstības plānu 2007.-2013.gadam un piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Tas ir plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības virzienus un svarīgākos uzdevumus turpmākajiem septiņiem gadiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
12

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
43

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
57

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
75

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
50

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
32
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi