Tas jau ir par traku! Sīpoli vagās labi saauguši, prieks skatīties. Un te – vienudien vairāki nomīdīti, vairāki izrauti un turpat nomesti. Stirnas diezin vai tās ir, tām pietiek ar sarkano biešu lapiņām un saimnieces skādei ar kādu izrautu bietīti.
Pusdienlaikā parādījās kaitnieki – trīs stārķu jaunuļi staigāja pa sīpolu vagām kā pa pļavu. Cēli, knābjiem gaisā, tad viens pēc otra kaut ko knābāja. Varonīgākais, tā droši vien pašam likās, paņēma knābī lokus, izrāva sīpolu un uzsvieda gaisā.
Vari klaigāt, sist plaukstas, svēteļi labi ja pagriež galvu uz tavu pusi. Kad nu cilvēks pieiet dažu metru attālumā, tad nesteidzīgi, kā ironiski smiedami, paceļas spārnos.
Vai Latvijā stārķu nav par daudz? Kaimiņiem cāļus aiznesa, zaķēnus arī vairs neredz.
