Darba devēji Vidzemes rajonos interesējas par iespēju nodarbināt iebraucējus un tajā pašā laikā baidās no pārmaiņām.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Vidzemes reģiona filiāļu vadītāju un EURES asistentu seminārā paskanēja viedokļi, ka NVA kā pakalpojumu sniedzējs vairs nav aktuāls vien darba meklētājiem, bet aizvien lielāka interese par vakanču aizpildīšanu ir darba devējiem.
“Pieprasītākās profesijas Cēsu rajona darba tirgū ir kvalificēti celtniecības speciālisti, pavāri, konditori, arī strādāt motivēti palīgstrādnieki,” situāciju vietējā darba tirgū raksturoja NVA Cēsu filiāles vadītāja Evita Simsone un piebilda, ka septembra sākumā darba meklētāji varējuši iepazīties ar gandrīz 200 vakancēm.
Vidējā statistika rāda, ka mūsu rajonā bezdarba līmenis nav visai augsts, apmēram 4,5 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Visaugstākais reģistrētais bezdarba līmenis ir Skujenes pagastā, viszemākais Zosēnos.
“Tas nenozīmē, ka Zosēnos ir mazāk bezdarbnieku. Skujenē ir aktīvs pagasta vadītājs, kurš strikti motivē iedzīvotājus domāt par savu labklājību. Viņi mācās, strādā sabiedriskajos darbos,” uzsvēra Evita Simsone un piebilda, ka šie cilvēki ir bezdarbnieku sarakstā, kuri, iespējams, aizpildīs kādu no pieteiktajām vakancēm. To pašu jau dara un gatavi darīt trešo valstu pilsoņi no Moldovas, Ukrainas, Baltkrievijas. Šogad NVA Cēsu filiālē noformēti deviņi darba izsaukumi.
EURES jeb Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla uzdevums ir nodrošināt Eiropas valstu darbaspēka brīvu pārvietošanos mūsu zemē, tāpēc konsultanti uzsver, ka pavisam drīz, ja vien ārvalstnieku apmierinās mūsu darba devēja piedāvājums, uz vakanci vienlaicīgi var pretendēt latvietis, bulgārs vai rumānis. Par jauno ES dalībvalstu darbaspēku interesējoties arī mūspuses uzņēmēji. Pagaidām vietējie darba devēji neaicina pie sevis darbaspēku, piemēram, no Vācijas, Dānijas vai Īrijas, jo darba devējos nav rimis cinisms- pieņemt darbā tos, kam varētu maksāt šķietami mazāk.
Tajā pašā laikā speciālisti lēš, ka darba devējiem jau pašlaik un turpmāk jābūt ļoti modriem, jo darba meklētāji ir izvēlīgi .
“Darbā tiek pieņemts ne tikai darbinieks, darbu sāk cilvēks,” būtisku aspektu minēja socioloģe, vairāku darba tirgus un darbaspēka migrācijas pētījumu autore Aija Lulle. “Kā svarīgāko iemeslu emigrācijai un darbam ārvalstīs, piemēram, Īrijā (kaut vairāk latviešu ir nodarbināti Anglijā), 87 procenti aptaujāto ir minējuši augstāku atalgojumu, bet līdztekus tiek nosaukti labāki darba apstākļi, sociālās garantijas, darba devēja attieksme pret strādājošo. Vērtējot sociāli demogrāfiskā griezumā, šis viedoklis prevalē sieviešu sniegtajās atbildēs,” raksturoja Aija Lulle. Seminārā izskanēja viedokļi, ka valstī kopumā, tātad arī Vidzemē, nav pamata optimistiskām prognozēm, ka vietējā darba tirgū atgriezīsies iedzīvotāji, kuri pašlaik strādā ārvalstīs. Aptaujās neiepriecina arī jaunatnes viedoklis. Daudzi bilduši, ka savu nākotni redz ārvalstīs, atrodot darbu valstīs, kur jau strādā viņu ģimenes locekļi, citi paskaidrojuši, ka vēlas ārzemēs tālāk izglītoties, krāt profesionālo un dzīves pieredzi tālu prom no mājām.
