Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Šovasar vairākās Latvijas pilsētās būs skatāma muzikāla brīvdabas izrāde “Vella kalpi”

Druva
16:20
27.05.2014
88

Šovasar vairākās Latvijas pilsētās būs skatāma muzikāla brīvdabas izrāde “Vella kalpi”, aģentūru LETA informēja “Izklaides producentu grupas 7” pārstāve Maija Tālberga.

Kā stāsta lugas “Vella kalpi” autors dramaturgs Kārlis Anitens, Rīga un 17.gadsimts būs tikai iestudējuma izejas punkts. Lugā būs ietverts vēstījums par neuzveicamu gara spēku, kura pamatā ir cilvēku spēja būt vienotiem, bet vienlaikus tā būs stāsts par mīlestības un nodevības kolīzijām cilvēces vēstures garumā.

Ar šo izrādi “Muzikālais teātris 7” atzīmēs desmit gadu pastāvēšanas jubileju.

“Ir noiets viens pamatīgs aplis. [..] Pirms doties nākamajā aplī pa spirāli uz augšu, mēs it kā esam atnākuši tur, kur sākām, jo “Vella kalpi” bija arī mūsu pirmais iestudējums 2005.gada vasarā. Toreiz tā bija mīlestības caurstrāvota nejauša veiksme, kas desmit izrādēs pulcēja 60 000 skatītāju. Šogad “Vella kalpus” iestudējām [..] jaunās krāsās un skanējumā, jo šodien mēs vairs nedzīvojam turpat, kur pirms desmit gadiem,” stāsta “Muzikāla teātra 7” direktors Aigars Dinsbergs.

Režisora Voldemāra Šoriņa vadībā scenogrāfs Jānis Jansons radījis skatuvi trīs stāvos, talkā ņemot iespējas, ko vēlā vasaras vakarā piedāvā pati daba. Tā kā izrādes vairumā pilsētu sāksies plkst.21, jau ap desmitiem Rīgas vaļņi ietīsies lāpu, uguns, dūmu un citu noslēpumaino Daniela Rebusa brīnumieroču plīvurā. Savukārt lugas autors Kārlis Anitens pēc režisora ieceres veidojis arī kostīmus, turpinot lugā ielikto sadursmi starp mīlestību un nodevību. Izrādē izmantota Raimonda Paula un Raimonda Tigula mūzika gan no vēsturiski slavenajām kinofilmām, gan no 2005.gada “Muzikālā teātra 7” mūzikla, kā arī pāris princešu cienīgi pārsteigumi kādā mums pazīstamā svešvalodā, ko gan izrādes veidotāji patlaban vēl neatklāj. Izrādes horeogrāfs ir Alberts Kivlenieks, muzikālais producents – Atis Auzāns.

“Vella kalpu” piedzīvojumus uz skatuves izdzīvos 32 aktieru trupa, kuras piecas mākslinieces – Karīna Tatarinova, Jolanda Suvorova, Anna Šteina, Līga Robežniece un Zane Burnicka – piedalījušās arī 2005.gada iestudējumā. Brašo “Vella kalpu” lomās iejutīsies Gints Andžāns, Jānis Auzāns un Rihards Lepers, savukārt viņu līgavas atveidos Vita Baļčunaite, Helēna Vasiļevska un Samanta Tīna.

Pārējās lomās būs redzams Juris Kalniņš, Ērika Eglija, Zigurds Neimanis, Akvelīna Līvmane, Atis Auzāns, māsas Legzdiņas, Kārlis Anitens, Anita Levša, Olga Stupiņa, Sergejs Ivanovs, Alberts Kivlenieks un daudzi citi. Bet Rīgas atslēgas un līdz ar to arī Rīgas nākotnes loma šovasar uzticēta mūsu nākotnei – trim mazām, bet brašām meitenēm.

Arī šajā gadā izrāde tradicionāli būs skatāma deviņās pilsētās – 25.jūlijā Saulkrastos, 26.jūlijā Tukumā, 1.augustā Valmierā, 2.augustā Alūksnē, 9.augustā Madonā, 15.augustā Ikšķilē, 16.augustā Jēkabpilī, 22.augustā Bauskā un 23.augustā Kuldīgā.

Biļetes iepriekšpārdošanā nopērkamas “Biļešu paradīze” kasēs un interneta vietnē “www.bilesuparadize.lv”, kā arī viesizrāžu norises vietās.

“Muzikālā teātra 7” iepriekšējo deviņu sezonu vasaras brīvdabas izrādes kopā pulcējušas jau vairāk nekā 320 000 skatītāju, padarot “Muzikālo teātri 7” par līderi brīvdabas iestudējumu žanrā.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
26
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi