Ja gadījies braukt no Cēsīm uz Stalbi, tad var pārliecināties, ka Cēsu novadā otra tik slikta asfaltēta ceļa nav. Tas jau gadiem ir sliktā stāvoklī, bet šī ziema to pievārējusi pavisam.
“Ikdienā braucam, visi zinām, kāds ir ceļš. Lai cik bedrains kuru pavasari, tāds, kāds ir tagad, nekad nav bijis. Ceļu uzturētāji nenoliedzami dara, ko spēj, bīstamās bedres tiek aizbērtas, tas vismaz kādu brīdi glābj,” saka Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja Maruta Drubiņa un piebilst, ka daudzi iedzīvotāji par šo ceļu arī zvana, raksta pašvaldībai. Pārvaldes vadītāja atgādina, ka projekts ceļa atjaunošanai ir izstrādāts un iedzīvotāji to zina. “Projekta izstrādes gaitā projektētāji tikās ar iedzīvotājiem, vienojās, piemēram, par ērtāku pieturvietu izvietojumu, iebraucamajiem ceļiem,” stāsta M.Drubiņa.
Taču cilvēkus situācija neapmierina. Vita Važa novadnieku forumā pauda viedokli par solījumiem un to pildīšanu, viņas rakstītais ieguva plašu rezonansi. Sašutumu, neizpratni izteica vairāki desmiti Pārgaujas iedzīvotāju. “Sāpīgākais, cilvēki tika baroti ar solījumiem, ka šogad sāksies darbi. Tad ieraugi “Latvijas Valsts ceļu” atjaunojamo ceļu sarakstu, un tava ceļa tur nav. Solījumiem ticam jau no 2015. gada. Gribas arī pašvaldībai atgādināt, ka mēs esam,” saka V.Važa. Viņa atgādina, ka “Jaunās Vienotības”, kas ir pie varas jaunajā Cēsu novadā, priekšvēlēšanu programmā skaidri ierakstīts: “Sadarbībā ar “Latvijas Valsts ceļiem” īstenosim P14 (Stalbe-Cēsis) posma atjaunošanu, iekļaujot gājēju-velosipēdistu celiņu. “Tiesa, termiņi nav minēti, bet pārgaujnieki ticēja, ka tas notiks šogad, jo nākamais gads, vismaz viņiem zināmos plānos, netika minēts. Pagājušonedēļ pirmdien V.Važa pieteikusi vizīti pie Cēsu novada domes priekšsēdētāja, sekretāre vēl precizējusi, par ko vēlas runāt, bet vēl līdz vakarrītam atbildes nebija. Vita uzsver, ka nav jau noteikti jātiekas klātienē, var arī tiešsaistē. Sarakstē ar pašvaldību pārsteidzis arī tās jautājums – kā jūs domājat, ko pašvaldība var jums palīdzēt.
Pagājušonedēļ neilgu laiku Pārgaujas un Cēsu domes mājaslapā bija informācija, ka “ceļš pieder valstij un par tā ikdienas uzturēšanas un remonta darbiem atbildīgi LVC. Pašvaldība jau iepriekš iesaistījusies un atbalstījusi LVC minētā ceļa posma projektēšanas darbos, palīdzot saņemt saskaņojumus ar piegulošo zemju īpašniekiem, un risinājusi jautājumus par nobrauktuvju izbūvju projektēšanu. Pašlaik izstrādātā projekta tālāka virzība un lēmums par remontdarbu sākšanu atkarīgs no valsts. Cēsu novada pašvaldība ir aktīvā dialogā ar LVC un aicina rast iespēju darbus sākt jau šogad. It īpaši ņemot vērā, ka šī ziema ar biežo atkusni un sasalšanu būs veicinājusi tālāku ceļa sadrupšanu.”
“Pavasarī varētu būt gatavs būvprojekts, rudenī izsludināts iepirkums, un nākamgad sākties būvniecība. Tas ir ātrākais. Patlaban būvizmaksas tikai palielinās, kā būs, nevar pateikt,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. Bijušais cēsnieks labi zina ceļu Cēsis – Stalbe. Viņš arī pastāsta, ka Cēsis – Stalbe paredzēts rekonstruēt, piesaistot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Līdz ar to jārēķinās ar saskaņošanu Eiropas Komisijā.
V.Važa arī atgādina, ka nedrīkst aizmirst piebildi, kas allaž tiek teikta – ja būs materiālie līdzekļi. “Ja Eiropas Komisija naudu neiedod, vai P14 nebūs arī valsts plānā? Ir tik daudz jautājumu. Ja zinām, ka nebūs, dzīvojam, kā mākam. Apbraukt ir ļoti sarežģīti, grants ceļš pār Rāmnieku tiltu nav labāks, var braukt caur Siguldu, Murjāņiem. Automašīnu remonti ir aizvien dārgāki,” pārdomās dalās V.Važa un pauž neizpratni par to, kā tiek saimniekots ne tikai ceļu uzturēšanā, arī citās nozarēs. Gadiem tiek lāpīts, remontēts, kas vairs nav remontējams, un ieguldīta liela nauda. Īslaicīgos pagaidu risinājumos tiek izlietots vēl vairāk naudas, nekā vajadzētu atjaunošanā, sakārtošanā.
“Protams, viss sākas ar emocijām, bet vai vari būt vienaldzīgs, ja uz ceļa pārsit riepu, ja jālavierē starp bedrēm, cerot, ka neiebrauksi dziļā. Ir izskanējuši dažādi ierosinājumi, ko varētu darīt, lai mūs sadzird,” stāsta V.Važa un atklāj, ka ir iecere vākt parakstus. Pārgaujnieki arī cer, ka cēsnieki viņus atbalstīs, jo vasarā uz jūru braukt gribēsies. Jo vairāk parakstu tiks savākts, jo vairāk tas apliecinās, ka ceļš Cēsis – Stalbe nav svarīgs vien pāris cilvēkiem, bet ļoti daudziem.
Par vienu gan pārgaujnieki var būt droši, reiz viņi no Cēsīm brauks pa labu ceļu. Patlaban jārēķinās ar ceļa zīmēm “Nelīdzens ceļš” un “Ieteicamais braukšanas ātrums 70 km/h”, kā arī jāuzmanās no tiem, kuriem pašiem savs braukšanas ātrums un aiz kuriem lido akmeņi no tikko aizbērtām bedrītēm. Vasarā savukārt būs jāuzmanās, braucot garām Unguram, jo atpūtnieku novietotie auto ceļa abās pusēs apdraud drošību.
Bet rudenī Saeimas vēlēšanas. Pirms tām atkal netrūks solījumu.
Komentāri