Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdztekus ikdienas darbam, dzēšot ugunsgrēkus un veicot glābšanas darbus, steidzas palīgā arī dzīvniekiem, kas nonākuši nelaimē. Tādēļ, atzīmējot Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu, VUGD aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem dzīvniekiem, lai tie nenonāktu bezpalīdzīgās un bīstamās situācijās.
Šogad deviņos mēnešos ugunsdzēsēji glābēji veikuši vairāk nekā 5136 glābšanas darbus un 611 reizes saņemti palīgā saucieni gadījumos, kur palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem. Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 354 gadījumos, savukārt 238 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 19 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.
Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 243 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 213 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 155 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas, lapsas u.c.
Visbiežāk dažādās likstās nokļūst tieši kaķi – šogad jau 309 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība, ir putni – 140 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās utt. Bieži arī ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 44 reizes, kā arī šogad 38 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.
Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.
Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime. Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība.
VUGD aicina iedzīvotājus rūpēties par dzīvniekiem tā, lai tie nenokļūtu nelaimē un viņiem pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama glābēju palīdzība!
Komentāri