Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Šogad mežaudzes īpaši apdraudēšot priežu rūsganās zāģlapsenes

Druva
12:47
04.04.2014
6

Nopietnus bojājumu draudus šajā un tuvākajos gados Latvijas mežaudzēm varētu radīt priežu rūsganās zāģlapsenes, kuru populācija patlaban atrodas straujas vairošanās stadijā, liecina AS “Latvijas Valsts meži” apzinātie dati.

Kā liecina informācija uzņēmuma mājaslapā, “Latvijas Valsts meži” sadarbībā ar mežzinātnes institūtu “Silava” ir veikuši vairāku meža kaitēkļu sugu monitoringu, lai prognozētu, kuras no tām potenciāli varētu radīt mežaudžu bojājumus.

Pētījumā secināts, ka vislielākos draudus Latvijas mežaudzēm tuvākajos gados varētu radīt priežu rūsganā zāģlapsene, kas gan ir tradicionāls jaunaudžu kaitēklis, bet savas savairošanās laikā īpaši strauji bojā visa vecuma priežu audzes. 2013.gadā šis kaitēklis tika atrasts jau pieaugušo priežu vainagos. To olas ziemo uz skujām, no kurām maija vidū šķiļas kāpuri un barojas ar iepriekšējo gadu skujām.

Kā norāda “Latvijas Valsts mežu” meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Indulis Brauners, masveida savairošanās gadījumos kāpuri var apvienoties sevišķi lielās kolonijās, tādējādi nodrošinot savu kolektīvo aizsardzību. “Kāpuri izdala lipīgu šķidrumu, kas atbaida to dabīgos ienaidniekus – skudras. Priedes pacieš vienreizēju pilnīgu atskujošanu, bet, ja tas notiek divas reizes pēc kārtas, mežsaimniekiem jāsāk uztraukties,” norādīja Brauners.

Viņš arī atzina, ka saskaņā ar iepriekšējo gadu novērojumiem šogad priežu rūsganā zāģlapsene visvairāk varētu parādīties Valkas un Zlēku apkārtnes mežos. Kaitēkļu bojājumu mazināšanas nolūkā apzinātas bojājumu riskam pakļautās mežaudzes un tajās mērķtiecīgi izvietoti būri putnu piesaistīšanai.

Citu sugu meža kaitēkļu draudi patlaban neesot tik izteikti, piemēram, priežu sprīžotāja savairošanos kavēja starpsugu konkurence, kurā “uzvarēja” priežu rūsganā zāģlapsene, pirmā mežaudzē noēdot koku skujas.

Tomēr, ja šī vasara, kā sola meteorologi, būs silta un gara, varot savairoties arī bīstamais meža kaitēklis galotņu sešzobu mizgrauzis, kas Latvijā ir labi pazīstams.

“Šīs sugas agresivitāti ietekmē klimata izmaiņas, radot iespēju gada laikā attīstīt divas pēcnācēju paaudzes. Galotņu sešzobu mizgrauzis iecienījis lauztu koku zarus un galotnes, tostarp arī priežu ciršanas atliekas. Otrā paaudze ir sevišķi agresīva, radot mežaudžu bojājumus un izraisot koku atmiršanu,” norāda Brauners.

Savukārt Latvijai salīdzinoši jauno meža ekosistēmai agresīvo kaitēkļu sugu ozolu mūķeni patlaban pēta “Silavas” zinātnieki, lai izprastu tās uzvedību un vairošanos ietekmējošos faktorus Latvijā.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
24
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
87
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
77
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
54

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
65
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi