Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Sociālo projektu konkursā uzvar idejas, ko īstenos Cēsīs un Āraišos

Druva
22:40
19.06.2014
9

Vēsture, kas pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, mobilo tālruņu uzlādes iespēja sabiedriskās vietās, daudzveidīgāka laika pavadīšana pansionāta senioriem – šīs ir trīs studentu idejas sociālās vides uzlabošanai, kas ieguvušas augstāko žūrijas vērtējumu un vislielāko atbalstu publiskajā balsojumā sociālo projektu konkursā “OPEN MIND”. Šīs idejas saņems Swedbank un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda rīkotā sociālo projektu konkursa “OPEN MIND” finansējumu, tā informēja „Swedbank” Ārējās komunikācijas vadītājs Ivars Svilāns.

Projekta “Izzini, satausti, sajūti, izgaršo un sadzirdi Āraišus” autore ir Baiba Trinska – Roze. Savā projektā, kurš ieguvis finansējumu tā īstenošanai, viņa paredzējusi ar īpašu vides objektu palīdzību padarīt pieejamu vēsturisko informāciju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Finansiālu atbalstu guvusi arī Anetes Darģes, Emīla Vītola, Armanda Sīlīša un Ērika Ciesnieka ideja. Viņi izstrādājuši projektu “Mobilo ierīču alternatīvās enerģijas uzlādes stacijas Cēsīs”. Projekts paredz uzstādīt sabiedrībai pieejamās vietās mobilo ierīču USB lādēšanas stacijas.

“”Open Mind” ir labs pierādījums, ka jaunieši mūsdienās ir gatavi uzņemties iniciatīvu un piedāvāt risinājumus, kas palīdz uzlabot gan viņu pašu, gan citu apkārtējo cilvēku dzīvi. Esmu pārliecināts, ka arī šī gada projekti būs pietiekoši interesanti un radoši, lai arvien vairāk jauniešu kļūtu aktīvi, kas arī ir konkursa galvenais mērķis,” saka Artūrs Zeps, Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda izpilddirektors.

“Vajadzīgas un nozīmīgas pārmaiņas ir iespējamas vien tad, ja kāds izjūt atbildību par līdzcilvēkiem un vēlas iesaistīties uzlabojumu tapšanā. Kādam vienmēr ir jābūt pirmkustinātājam, tad rodas arī sekotāji. “Open Mind” mērķis ir mudināt jauniešus būt aktīviem, iesaistīties un rast praktiskus uzlabojumus mūsu līdzcilvēku ikdienas dzīvē. Esmu gandarīta, ka “Open Mind” vairāku gadu laikā ir izveidojies par ilgtermiņa procesu, kurā katrs dalībnieks var iniciēt, realizēt un vēlāk arī novērtēt savas iespējas veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā,” saka Irīna Pīgozne, Swedbank Valdes locekle.

Kā pastāstīja I.Svilāns, konkursa darbu vērtēšana notika divās kārtās – darbus vērtēja žūrija un finālā iekļuvušie 10 labākie darbi tika nodoti arī publiskajam balsojumam. Viena studentu komanda savas idejas realizēšanai var saņemt finansējumu līdz 3000 eiro apmērā. Studentu projekti tiks īstenoti līdz 2014.gada beigām.

No 8.maija līdz 20.maijam desmit labākie studentu iesniegtie “Open Mind” projekti bija nodoti sabiedrības vērtējumam – par tiem varēja balsot vietnē www.open.lv.

Pēc pagājušā gada “Open Mind” uzvarētāju iniciatīvas Madonas novada pašvaldībās cilvēkiem ir pieejamas brilles lasīšanai, Feimaņu pagasta iedzīvotājiem izveidots mini hokeja/slidotavas laukums (ziemā) un florbola/ ielas basketbola laukuma (vasarā), kā arī tika noorganizētas vasaras sporta spēles cilvēkiem ratiņkrēslos (ar muguras smadzeņu bojājumiem).

Sagatavojusi Anda Dzenža

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
14

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi