Sociālie darbinieki papildina prasmes darbā ar kopienu

Vidzemes sociālā darba profesionāļi pulcējās Latvijas Universitātes Cēsu filiālē uz pirmajām divām no desmit nodarbībām kvalifikācijas celšanas tālākizglītības programmā “Sociālais darbs kopienā”.

Daloties pirmajos iespaidos, Aiga Vanaga, SIA “Reha­bilitācijas centra “Līgatne” – “Senioru Māja” sociālā darbiniece teic: “Domāju, iegūsim ļoti daudz noderīgas informācijas. Tāpat satiekam ilgi neredzētus kolēģus, arī jaunos kolēģus, dalāmies pieredzē, un raisās jaunas idejas. Darbā arvien meklējam, ko varam izdarīt vēl labāk.” Cēsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece Piln­gadīgo personu atbalsta nodaļā Nora Štimmere vērtē: “Ir interesanti, nodarbība ir domāšanu rosinoša. Vērtīgi, ka visu laiku esam iesaistīti, ne tikai klausāmies. Sociālais darbs kopienā ir ļoti aktuāls un ļauj cilvēkiem saliedēties, lai cits citam labāk palīdzētu. Tā ir arī iespēja ieraudzīt resursu, kas katrā vietā ir, līderus, kuri var darboties. Sociālais darbinieks var būt kā mediators, kas uzrunā cilvēkus, izskaidro, pastāsta, kur labāk vērsties, palīdz sakārtot dokumentāciju, ja tāda ir nepieciešama.”

Kursu programmu nodrošina Latvijas Universitātes mācībspēki Cēsu filiālē. Abās pirmajās dienās ar kursantiem strādāja programmas vadītāja un pasniedzēja Aiga Romāne-Meiere. Viņa “Druvai” pastāstīja, ka pamatā profesionālās pilnveides programmas notiek Rīgā: “Sociālais darbinieks kopienā ir tas, kurš dodas pie cilvēkiem, nevis uzņem viņus kabinetā, tāpēc man ir gandarījums, ka tieši šīs mācības notiek nevis Rīgā, bet gan filiālēs reģionos – vispirms Cēsīs, tad arī Jēkabpilī un Kuldīgā. Speciālistiem, kuri strādā sociālajā dienestā un nevalstiskajās organizācijās, ir vērtīgi arī savā starpā satikties, iepazīties. Sociālais darbs kopienā nozīmē darbu nevis ar vienu konkrētu gadījumu, vienu cilvēku, bet kopienu, kas var būt pāris cilvēku un var būt vairāki simti. Speciālistam ir jābūt labam psihologam un jāsaprot, kādas ir šo cilvēku kopējās vajadzības, kas viņus vieno un kādi ir kopīgie risinājumi, ieraugot un izceļot katras kopienas milzīgo potenciālu un cilvēkresursus, savedot cilvēkus kopā, tādējādi palīdzot izdarīt labas lietas. Jāatzīmē, ka, tieši pašam darot, veidojas piederības un atbildības sajūta un rezultātu novērtē vēl vairāk nekā tad, ja tas iedots gatavs. Protams, ir vajadzīgi pakalpojumi, ko nodrošina speciālisti, bet tikai ar tiem nevar aizlāpīt piederības sajūtu, kad cilvēks jūtas vientuļš un nepieņemts. Tur vajag sociālo darbu kopienā. Redzu, ka reģionos speciālisti izprot sociālo darbu, sākums ir ļoti daudzsološs. Mācībās speciālisti varēs saņemt iedrošinājumu, atbalstu, instrumentus, kā labāk strādāt.”

Nodarbības vadīs dažādi pasniedzēji, apskatot tādas tēmas kā kopienas izpēte, saliedēšana, konfliktu risināšana, projektu rakstīšana, labās prakses izpēte ārzemēs, vietējo līderu apzināšana, kas var būt labs atbalsts sociālajam darbiniekam kopienā, tīklošanās un sadarbībā, dažādu interešu saskaņošana, dažādu nevalstisko organizāciju sadarbība, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu. Viena no noslēdzošajām tēmām būs par to, kā kopiena var mobilizēties krīzes situācijās, runājot arī par civilās aizsardzības jautājumiem.

Nodarbības tiek organizētas sadarbībā ar Latvijas Lab­klājības ministrijas Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes ieteikumu sešām tēmām, uz ko vērst kvalifikācijas celšanu: sociālo darbu kopienā ar jauniešiem, ģimenēm, senioriem, vardarbības upuriem un vardarbības veicējiem, kā arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Līdzīgas tālākizglītības programmas notiks līdz 2028. gada beigām, kas ļaus celt kvalifikāciju 400 sociālajiem darbiniekiem visā Latvijā.