“Nozagt pa stundai vien,” šopavasar saka Priekuļu novada Liepas pagasta zemniece Sarmīte Orehova. Zemnieku saimniecības “Mētras” laukos pagājušās nedēļas vidū steidza sēt zirņauzas. Jau iesēti vasaras kvieši, mieži. “Pavasaris diktē, kad ko darīt. Lauki bija slapji, zirņauzas agrāk nevarēja iesēt,” skaidro zemniece un piebilst, ka pirmā sējas diena šopavasar bijusi 18.aprīlī, vien dažas dienas vēlāk nekā parasti. Sarmīte pastāsta, ka no rīta atbraukusi uz tīrumu, slapjš, gaidījuši līdz pusdienlaikam, lai apžūst. “Saulīte dara savu, ja vēl būtu vējiņš, tad lauki drīz būtu sējami,” bilst liepēniete un uzsver, ka katra sējas stunda tiek gaidīta. Iepriekšējās dienās sējēji lauka malā gaidījuši, kad varēs sēt, sēklas graudus pieveda maisos, jo nevarēja zināt, cik laikapstākļi ļaus strādāt.
“Ja laiks labs, viss notiek ātri – graudus atved piekabē, iepilda sējmašīnā. Ja jāber no maisa, tas ir ne tikai smagi, bet arī prasa vairāk laika. Sējot tādos laukos kā tagad, degviela iztērējas par 20 procentiem vairāk, par graudu bēršanu no maisiem strādniekiem jāmaksā vairāk. Par hektāra apsēšanu šajos laika apstākļos izdevumi ir par pieciem sešiem eiro lielāki,” vērtē zemniece.
“Mētras” graudus audzē lopbarībai un ražo spēkbarību. Šogad līdz ar problēmām lopkopībā arī pieprasījums pēc kombinētās spēkbarības ir samazinājies, zemnieki pērk arī maltus graudus bez piedevām. Sarmīte Orehova uzsver, ka šodien zemniekam ļoti cītīgi jārēķina un jāseko līdzi visam, kas notiek nozarē, lai varētu izdzīvot. “Minerālmēsli šogad par gandrīz pieciem procentiem dārgāki. Pirms pāris mēnešiem brīnījos – spēkbarības ietinamais plēves rullis par četriem eiro dārgāks. Tas īsti nav izprotams, jo minerālmēslu ražošanu piesaista naftas cenai. Naftas cena ir krietni zemāka nekā pērn. Cenas nav adekvātas situācijai pasaulē,” domās dalās zemniece un atgādina, ka zemnieks kā vista knābā pa graudiņam, vērtē, ko var atļauties, bet vienmēr samierinās un strādā tālāk.
Raunas pusē lauku cepures izžuvušas, bet ielejās dīķi. Tādi ir kalnainie tīrumi. SIA “Pasāža” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga vērtē, ka divu vienādu pavasaru nav. Viņai atmiņā, ka vēlākais, kad savulaik beiguši sēju, bijis 5.maijs. Šopavasar būs vēlāk. Pavasarī tik slapji tīrumi arī gadiem nav bijuši. Jāapsēj 250 hektāri, un vajag vismaz desmit dienas, jo daudz ir mazo lauku, kuros paiet ilgāks laiks. “Jo agrāk iesēj, jo labāka raža, ātrāk var kult un sēt ziemājus. Tīrumos labi var atšķirt, kur ziemāji sēti agrāk, kur vēlāk,” pārdomās dalās raunēniete. “Pasāžas” laukos pirmie hektāri apsēti.
Līgatnes zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimnieks Kristaps Daģis cerēja, ka brīvdienās tiks uz lauka. “Nupat jau sāk palikt bail, kad beidzot varēs sēt,” saka zemnieks. Paredzēts apsēt 140 hektārus, ja darbi labi sokas, vajag vismaz deviņas dienas. Jāiesēj auzas, zirņi, rapsis, kvieši, mieži, āboliņš. “Arī pērn pavasaris bija vēls, bet par ražu sūdzēties nevarēja,” stāsta zemnieks un piebilst, ka ziemas kvieši labi pārziemojuši, arī tritikāle, kuru gan vairāk ietekmējuši laikapstākļi, un dažā laukā zelmenis nav tik zaļš, kā varētu vēlēties.
Ceturtdien ar zirņiem sēju sāka Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā. “Beidzot tiekam uz lauka, lai gan labāk būtu, ja augsne vēl pažūtu,” saka agronome Nelda Venta un piebilst, ja zeme neķepēs, sēs graudaugus. Pētniecības centram pavasarī paredzēts apsēt 150 hektārus. “Šopavasar Latvijā klimatiskie apstākļi ir interesanti. Kurzemē sēja jau pabeigta, mēs tikai mēģinām sākt. Pērn sākām sēt 21.aprīlī, it kā jau nav liela aizkavēšanās,” bilst Nelda Venta.
Zemniekus priecē ziemāju lauki. Rudenī laikus iesēti, tie labi pārziemojuši. “Veģetācija ir gausa, bet zelmenis priecē,” saka Sarmīte Orehova. Nelda Venta pastāsta, ka rudzi pārziemojuši labi, arī ziemas kvieši. “Jaunā tritikāles šķirne `Rūja` ļoti labi pārziemojusi, izmēģināšanai iesējām poļu šķirni `Dinaro`. To kā kurā vietā laikapstākļi ietekmējuši. Izmēģinājuma laukā rapsis nepārziemoja. Sausais un pēc tam slapjais rudens, vēl arī kailsals, augiem nepatika,” analizē agronome.
Zemnieki baida prom lietu, uz tīruma jātiek, katra vēlāka pavasara sējas diena atmaksāsies rudenī un vēl pēc tam. Bet zemnieka darba ritmu nosaka arī laikapstākļi.
Komentāri