Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Slapjie lauki aizkavē sēju

Sarmīte Feldmane
23:00
02.05.2016
107
Img 9531

“Nozagt pa stundai vien,” šopavasar saka Priekuļu novada Liepas pagasta zemniece Sarmīte Orehova. Zemnieku saimniecības “Mētras” laukos pagājušās nedēļas vidū steidza sēt zirņauzas. Jau iesēti vasaras kvieši, mieži. “Pavasaris diktē, kad ko darīt. Lauki bija slapji, zirņauzas agrāk nevarēja iesēt,” skaidro zemniece un piebilst, ka pirmā sējas diena šopavasar bijusi 18.aprīlī, vien dažas dienas vēlāk nekā parasti. Sarmīte pastāsta, ka no rīta atbraukusi uz tīrumu, slapjš, gaidījuši līdz pusdienlaikam, lai apžūst. “Saulīte dara savu, ja vēl būtu vējiņš, tad lauki drīz būtu sējami,” bilst liepēniete un uzsver, ka katra sējas stunda tiek gaidīta. Iepriekšējās dienās sējēji lauka malā gaidījuši, kad varēs sēt, sēklas graudus pieveda maisos, jo nevarēja zināt, cik laikapstākļi ļaus strādāt.

“Ja laiks labs, viss notiek ātri – graudus atved piekabē, iepilda sējmašīnā. Ja jāber no maisa, tas ir ne tikai smagi, bet arī prasa vairāk laika. Sējot tādos laukos kā tagad, degviela iztērējas par 20 procentiem vairāk, par graudu bēršanu no maisiem strādniekiem jāmaksā vairāk. Par hektāra apsēšanu šajos laika apstākļos izdevumi ir par pieciem sešiem eiro lielāki,” vērtē zemniece.

“Mētras” graudus audzē lopbarībai un ražo spēkbarību. Šogad līdz ar problēmām lopkopībā arī pieprasījums pēc kombinētās spēkbarības ir samazinājies, zemnieki pērk arī maltus graudus bez piedevām. Sarmīte Orehova uzsver, ka šodien zemniekam ļoti cītīgi jārēķina un jāseko līdzi visam, kas notiek nozarē, lai varētu izdzīvot. “Minerālmēsli šogad par gandrīz pieciem procentiem dārgāki. Pirms pāris mēnešiem brīnījos – spēkbarības ietinamais plēves rullis par četriem eiro dārgāks. Tas īsti nav izprotams, jo minerālmēslu ražošanu piesaista naftas cenai. Naftas cena ir krietni zemāka nekā pērn. Cenas nav adekvātas situācijai pasaulē,” domās dalās zemniece un atgādina, ka zemnieks kā vista knābā pa graudiņam, vērtē, ko var atļauties, bet vienmēr samierinās un strādā tālāk.

Raunas pusē lauku cepures izžuvušas, bet ielejās dīķi. Tādi ir kalnainie tīrumi. SIA “Pasāža” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga vērtē, ka divu vienādu pavasaru nav. Viņai atmiņā, ka vēlākais, kad savulaik beiguši sēju, bijis 5.maijs. Šopavasar būs vēlāk. Pavasarī tik slapji tīrumi arī gadiem nav bijuši. Jāapsēj 250 hektāri, un vajag vismaz desmit dienas, jo daudz ir mazo lauku, kuros paiet ilgāks laiks. “Jo agrāk iesēj, jo labāka raža, ātrāk var kult un sēt ziemājus. Tīrumos labi var atšķirt, kur ziemāji sēti agrāk, kur vēlāk,” pārdomās dalās raunēniete. “Pasāžas” laukos pirmie hektāri apsēti.

Līgatnes zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimnieks Kristaps Daģis cerēja, ka brīvdienās tiks uz lauka. “Nupat jau sāk palikt bail, kad beidzot varēs sēt,” saka zemnieks. Paredzēts apsēt 140 hektārus, ja darbi labi sokas, vajag vismaz deviņas dienas. Jāiesēj auzas, zirņi, rapsis, kvieši, mieži, āboliņš. “Arī pērn pavasaris bija vēls, bet par ražu sūdzēties nevarēja,” stāsta zemnieks un piebilst, ka ziemas kvieši labi pārziemojuši, arī tritikāle, kuru gan vairāk ietekmējuši laikapstākļi, un dažā laukā zelmenis nav tik zaļš, kā varētu vēlēties.

Ceturtdien ar zirņiem sēju sāka Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā. “Beidzot tiekam uz lauka, lai gan labāk būtu, ja augsne vēl pažūtu,” saka agronome Nelda Venta un piebilst, ja zeme neķepēs, sēs graudaugus. Pētniecības centram pavasarī paredzēts apsēt 150 hektārus. “Šopavasar Latvijā klimatiskie apstākļi ir interesanti. Kurzemē sēja jau pabeigta, mēs tikai mēģinām sākt. Pērn sākām sēt 21.aprīlī, it kā jau nav liela aizkavēšanās,” bilst Nelda Venta.

Zemniekus priecē ziemāju lauki. Rudenī laikus iesēti, tie labi pārziemojuši. “Veģetācija ir gausa, bet zelmenis priecē,” saka Sarmīte Orehova. Nelda Venta pastāsta, ka rudzi pārziemojuši labi, arī ziemas kvieši. “Jaunā tritikāles šķirne `Rūja` ļoti labi pārziemojusi, izmēģināšanai iesējām poļu šķirni `Dinaro`. To kā kurā vietā laikapstākļi ietekmējuši. Izmēģinājuma laukā rapsis nepārziemoja. Sausais un pēc tam slapjais rudens, vēl arī kailsals, augiem nepatika,” analizē agronome.

Zemnieki baida prom lietu, uz tīruma jātiek, katra vēlāka pavasara sējas diena atmaksāsies rudenī un vēl pēc tam. Bet zemnieka darba ritmu nosaka arī laikapstākļi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
21
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
77
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
71
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
52

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
63
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
13
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
36
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi