Skolēniem dod iespēju strādāt

Jau ceturto gadu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) realizē skolēnu vasaras nodarbinātības pa­sā­kumus, dodot bērniem, pusau­džiem un jauniešiem iespēju strādāt algotu darbu vasarā. Rajonā šajā projektā šogad iesaistījušies 27 darba devēji, kopumā nodarbinot 227 skolēnus. Remontē skolas telpas

Jaunpiebalgas pašvaldība šogad devusi iespēju strādāt un nopelnīt naudu 36 pagasta skolēniem.

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora vietnieks administrācijas saim­nieciskajā darbā un skolēnu darba vadītājs ar trīs gadu stāžu Eduards Vīķelis stāsta, ka šogad skolēni piesaistīti remontiem.

“Vidusskolā palikušas vēl trīs pabriesmīgas klases, kuras skolēni šovasar remontē. Protams, nākas rādīt, pamācīt un lieku reizi piestāvēt klāt, taču bērni cenšas,” stāsta E.Vīķelis.

“Skolēni jau diezgan agrā pavasarī gaidīja, vai šogad atkal būs iespēja vasarā strādāt. Un tas ir pozitīvi. Viņi šajā projektā ir saskatījuši labumu sev. Viņi strādā, nopelna naudiņu, tā lietderīgi pavadot dienu,” vērtē darba vadītājs un atklāj, ka arī iepriekšējos gados Jaunpiebalgas pagasta pašvaldība devusi iespēju bērniem strādāt, nodarbinot tos dažādos darbos.

“Iespējams, ka darbi iet uz priekšu nedaudz lēnāk, bet kvalitātes ziņā sūdzēties nevaru. Ja bērniem piestāv klāt, visu parāda un paskaidro, sanāk ne sliktāk kā speciālistiem. Katram sava prasme, katram labāk padodas kas cits. Cenšos visam sekot līdzi un nespīdzināt bērnus ar to, kas viņam varbūt galīgi nesanāk,” saka E.Vīķelis un neslēpj, ka daži bērni strādā galvenokārt naudas dēļ, bet citiem klāt nāk arī patikšana un aizraušanās.

Darba vadītājs uzsver, ka šogad darbam vasarā pieteikušies un skolas klases remontē puiši, kuri nolēmuši mācīties profesionālās izglī­tības iestādēs un apgūt namdaru specialitāti. “Domāju, ka šiem skolēniem va­saras darbs ir īpaši labs ieskrējiens,” atzīst E.Vīķelis.

Jautāts par disciplīnu, darba vadītājs atbild, ka tādu problēmu īsti nav. “Izdevies organizēt darbu, ka ka­vējumu un slinkošanas nav. Varbūt iepriekšējos gados ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad esam saskārušies ar nelielām problēmām, bet tagad katrs jūt pietiekamu atbildību. Ja kādam vajadzīga brīvdiena, sarunājam,” stāsta darba vadītājs un pie­bilst, ka ir daudz skolēnu, kuri ie­­spēju vasarā strādāt un pelnīt naudu novērtē. Taču neslēpj, ka ir arī vi­dusskolēni, kuri bilst, ka par mi­nimālo algu nestrādās. Strādā un atpūšas reizē

Drustu pagasta zemnieku saim­niecības “Pļavnas” saimnieks Leo­nīds Palms skolēnu nodarbināšanas pasākumā piedalās pirmo gadu, dodot iespēju divus mēnešus strādāt sešiem skolēniem. Saimniecība nodarbojas ar lauku tūrismu.

“Bērniem te ir iespēja nokļūt pie dabas. Paši viņi regulē savu ritmu un darba dienu,” saka L. Palms un neslēpj, ka šajā projektā kā darba devējs saskata arī nelielus mīnusus.

“Kā ierobežojumu izjūtu to, ka viens skolēns var strādāt tikai vienu mēnesi. Tiklīdz pirmie trīs bērni būs apguvuši pienākumus un iejutušies darba ritmā, tā nāks nākamie trīs, kuriem būs jāmāca viss no gala. Un, protams, paiet laiks, kamēr viņi visu apgūst. Citkārt ir vieglāk pašam izdarīt, nekā kavēt laiku, rādot un mācot. Taču tomēr domāju, ka uz­ņēmējiem jārada vairāk darba vietu, tad bērniem būs iespēja strādāt vienā darba vietā ilgāk,” atzīst “Pļa­vnu” saimnieks un turpina: “Pro­tams, ir samērā maz darba devēju, kas iesaistās šajā projektā. Ja pa­do­mājam, cik ir bērnu un kā viņi pavada vasaru, ir skaidrs, ka darba devēji varētu darīt vairāk.”

L.Palms gan atzīst, ka šajā jau­tājumā saprot arī darba devējus, kuri izvairās no iesaistīšanās šajā no­darbinātības pasākumā.

“Kā jau mūsu valstī nereti ir – lie­lākais darbs ir ar papīriem, ne pa­šiem bērniem. Dzīvē tā tagad iekārtots, ka papīrs ir galvenais. Tiešām, daudz enerģijas jāpatērē, lai sakārtotu attiecības ar valsti. Daudzās lietās valsts varēja nākt pretim, iespējams, tad arī vairāk darba devēju pie­teiktos šim pasākumam,” vērtē zem­nieks un atzīst, ka kopumā ir apmierināts ar skolēnu attieksmi pret darbu.

“Protams, kādreiz jau ir jāpamāca, ka vajag precizitāti un kārtību. Rezultāts ir jāpanāk tāds, kādu to vajag. Pa roku galam jau strādāt arī nevar. Ja vajag, pamācām, parādām un bērni ieklausās sacītajā. Tomēr jāsaka, ir labi, ka vasarā ir šie rūķīši, kas palīdz,” domā saimnieks.

Sarunas laikā pie “Pļavnu” saim­nie­­ka Leonīda Palma pienāk arī vie­ns no šīs vasaras rūķīšiem – Rasa Ro­zīte. Viņa ir no Gulbenes. Meitene at­klāj, ka šovasar beigusi desmito klasi.

“Darāmā netrūkst. Tikko sacepu pīrādziņus, bet manos pienākumos ir arī ravēšana, siltumnīcas un puķu laistīšana, viesu uzņemšana un rūpēšanās par atpūtas vietām. Man te patīk. Te ir daba un svaigs gaiss. Taču visam klāt vēl nopelnīšu šovasar naudiņu,” saka Rasa un aiz­steidz laistīt siltumnīcu. Iegūst gan darba devējs, gan skolēni

Raiskuma pagasta viesu mājas “Ungurmuiža” direktore Baiba Šulca stāsta, ka darbu devusi vienai meitenei, kura veiksmīgi iejutusies ritmā un ar visu tiek lieliski galā.

“Šajā projektā piedalos jau trešo gadu, un jāatzīst, ka skolēni ir dažādi. Ir bijuši arī daži neveiksmīgi gadījumi, taču kopumā par bērniem varu teikt visu to labāko. Pagājušajā gadā strādāja 11. klases skolniece, kura lieliski runāja angliski un vadīja pat tūristu grupas. Arī šogad ir ļoti laba meitene, kura uzņem tūristus, labprāt komunicē ar viesiem un palīdz dažādos citos darbiņos,” stāsta B. Šul­­ca un atklāj, ka sā­kumā pārsvarā visos bērnos vērojams apmulsums un neveiklības sajūta. Taču sko­lēni ātri iejūtas jaunajā vidē un tiek galā ar saviem pienākumiem.

“Protams, darba devējam simtprocentīgas atdeves nav, jo jārē­ķi­nās, ka šie strādnieki vēl ir bērni. Kādreiz varbūt piet­rūkst azarta, kādreiz darbs kļūst par vienmuļu, bet tas viss ir pārvarams,” saka “Ungurmuižas” direktore un neslēpj, ka pa­tie­sībā šie vasaras skolēni ir liels atbalsts. “Ungurmuiža ir kul­tūrvēsturisks objekts, bet šajā sezonā ne vienmēr ir iespēja algot profesionālu gidu. Tāpēc skolēni ir liels atbalsts un labi palīgi. Protams, ir jau arī ne­lielas kla­patas. Ar sko­lē­nu ir jā­s­trā­dā. Viņš nav tik pa­s­tāvīgs savos gados, lai visu zinātu un varētu. Ir jānorāda, dažbrīd jāpamudina,” saka B. Šul­ca un piebilst, ka bēr­­niem vasaras darbs sniedz pirmo praktisko informāciju, ko no­zī­mē strādāt un pelnīt nau­du. Skolēnus nenovērtēt nevar

SIA “Rasmanis&Dankers” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Artis Ras­manis atklāj, ka jau otro gadu sko­lē­niem dod iespēju nopelnīt va­sa­ras naudu. Pagājušajā gadā uz­ņē­mējs, kas nodarbojas ar būv­tehnikas īri un no­mu, nodarbinājis gandrīz četr­­des­mit skolēnus, bet šogad septiņus.

“Ir puiši, kuri pie manis strādāja pagājušajā gadā un arī šogad ir atgriezušies. Taču kopumā jāsaka, apziņas līmenis, prasmes un iema­ņas skolēniem ir dažādas. Bet ideja par to, ka skolēniem ir iespēja darboties un par to saņemt atalgojumu, nav slikta. Bez tam viņi vasaru pavada lietderīgi. Nav kaut kur ganījušies pa stūriem, bet ieguvuši darba pieredzi un nopelnījuši naudu,” saka A.Rasmanis.

Jautāts par skolēnu uzvedību, A.Ras­­manis atzīst, ka ir skaidrs – sko­lēni nav simtprocentīgi darba da­rītāji.

“Kas attiecas uz disciplīnu, izskai­d­roju, kas ir kas. Ja nespējam vie­no­ties, piedāvāju izbeigt darba attie­cības,” atzīst uzņēmējs un, runājot par uz­ņēmēju aktivitāti, pieļauj ka dau­dziem nav iespējams piedāvāt sko­lēniem piemērotu darbu uzņēmumā.

“Ja es neredzētu iespēju, kā sko­lēnus nodarbināt, domāju, arī projektā nepiedalītos. Vērtēju, ka dau­dziem darba devējiem vienkārši nav iespēju iesaistīt skolēnus. Pats mē­ģinu variēt darbus, skolēniem uz­ticēt dažādus pienākumus, kas viņos uztur interesi par darāmo. Varētu pat teikt, ka darbus cenšos pielāgot vecumam, prasmēm un iemaņām,” saka A.Rasmanis un piebilst, ka sko­lēnus nenovērtēt arī nevar.

“Jo vairāk viņiem uzticas, jo vairāk cenšas. Domāju, ka kāds no viņiem izmēģina arī savu nākotnes profesiju, bet cits, iespējams, saprot, ka vēr­tīgāk ir mācīties un iegūt augstāko izglītību, lai kļūtu par vadītāju. Taču skaidrs ir viens – sapratni par to, kā ro­das nauda, viņi iegūst,” vērtē A.Ras­manis.