Vairākas Latvijas pašvaldības šogad reorganizējušas izglītības iestādes, pievienojot kādu no tām citai skolai.Tā lēmusi arī Raunas novada pašvaldība.
Raunas vidusskolai kopš šī rudens pievienota Drustu pamatskola. Tas nenozīmē, ka skolēni bijuši spiesti mainīt ierasto skolas vietu, jo mācības joprojām notiek Drustos, tomēr daļa Drustu ģimeņu lēmušas izvēlēties bērniem citu vietu, kur turpināt mācības. Desmit Drustu pagasta bērni no šī mācību gada apmeklē skolu Jaunpiebalgā. Tagad Drustos mācās 50 skolēni.
Mācību gada pirmajā dienā Raunas vidusskolas direktors, uzrunājot skolēnu ģimenes Drustos , atklāti sacīja, ka visi jautājumi, kas saistīti ar mācībām Drustos, nav līdz galam atrisināti. Tajā skaitā saistībā ar pedagogu nodrošinājumu visos mācību priekšmetos, jo arī pedagogi mainās.
Vakar direktors vēl nevarēja nosaukt cilvēku, kurš uzņemsies vadīt mājturības stundas zēniem. Uzrunātie Raunā vai citur, kas aicināti reizi nedēļā pastrādāt ar Drustu puikām, skolas direktoram atteikuši ne jau tādēļ, ka vairītos no pedagoģiska darba. Viņi atsacījušies ik nedēļu mērot ceļu uz darbu Drustos, jo šī pagasta centrs ir sasniedzams tikai pa zemes ceļiem. Bieži tie ir slikti, bet dažkārt pat neizbraucami. Finansiālos vai materiālos zaudējumus, kas varētu rasties skolotājam, uz darbu braucot ar savu auto, nav paredzēts segt. Tos nesedz arī Raunas vidusskolas direktoram Edgaram Plētienam, kurš līdz šim vadīja skolas darbību tikai novada centrā, bet tagad atbildīgs par mācību darbu Raunas un Drustu pagastā.
Mācību gada pirmajā dienā “Druva” bija lieciniece, ka Raunas vidusskolas direktors un Raunas novada domes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Aivars Damroze sarunās ar drustēniešiem ievāca informāciju, kuru no vietējiem meistariem varētu iesaistīt amatniecības pamatu ierādīšanā zēniem. Cerības, ka amatu mācības skolotājs varētu ierasties no citurienes, ir mazas.
Tā kā šis mācību gads Drustos sācies ar skolas juridiskā statusa un ilggadējā direktora maiņu, tas vietējām ģimenēm radījis neatbildētus jautājumus. Kāda daļa skolēnu vecāku, neraduši atbildes uz svarīgiem jautājumiem saistībā ar pilnvērtīgu mācību darbu, lēmušas par skolas maiņu. Vakar daļa Drustu bērnu mēroja 16 kilometrus uz Jaunpiebalgu, kur turpmāk mācīsies. No ģimenēm, kuras izglītības vietu bērniem nemainīja, šobrīd Drustos deviņās klasēs apvienoti piecdesmit audzēkņi. Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens katru ģimeni aicināja ikdienā ar viņu sazināties pa tālruni vai rakstot e – pastā, jo atzina, ka vienlaicīgi nevarēs būt klāt abās vietās. Direktors apliecināja, ka aktīvi lieto jaunākās tehnoloģijas, tāpēc, arī Raunas pagastā esot, var operatīvi rīkoties, ja uzzinās par ikdienā risināmiem uzdevumiem vai lielākām problēmām skolā Drustu pagastā.
Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem izglītības iestāžu dibinātājas – pašvaldības. Raunas novada dome lēma juridiski savienot Raunas vidusskolu un Drustu pamatskolu. Pašvaldības izglītības iestādes kopējais audzēkņu skaits palielinājās, netiek liegta iespēja pamatskolas izglītību iegūt katrā no novadā esošiem pagastu centriem. Pašvaldība arī nosliecas nākamajām pārmaiņām, proti, ka pēc diviem gadiem tā piedāvās tikai pamatskolas izglītību. Šogad 10. klases Raunā nav, jo 9. klašu beidzēji aizvien biežāk izvēlas mācības turpināt nevis mazā lauku skolas klasē, bet iegūt profesiju tehnikumā vai arī ģimnāzijas izglītību pilsētā.
Līdzīgu tendenci gadu gaitā novērojusi Amatas novada pašvaldība, kuras pārvaldībā ir divas reizes vairāk pagastu. Amatas pagastā vēsturiskā Amatas pamatskola galvenokārt kalpoja Ģikšu ciema ģimenēm. Pirms desmit gadiem pašvaldība izlēma Amatas pamatskolu pārcelt uz Ieriķu ciemu, uz kuru ir daudz labākas satiksmes iespējas. Tādējādi mācību iestādei dota otrā elpa. Vakar jaunā mācību gada ieskaņā Amatas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Elita Eglīte 96 skolēniem un viņu ģimenēm darīja zināmu, ka Amatas pamatskolas pārcelšanas rezultāts redzams tagad – pēc desmit gadiem -, tā ir novada lielākā mācību iestāde. Pilnas klases, piepildīta pirmsskola Ieriķos, un turpina darboties pirmsskolas izglītības grupa Amatas pusē. Pašvaldība vērtē, ka lielākas klases kā ar 14 skolēniem lauku pamatskolā nemaz nav vajadzīgas. Tā kā netrūkst pirmsskolas bērnu, katrs nākamais mācību gads var sākties ar piepildītu 1. klasi. Šobrīd tajā ir 11 audzēkņi.
Kopš pašvaldības lēmuma Amatas pamatskolu pārcelt uz Ieriķu centru ģimenes, kuras skolu var sasniegt pa labu ceļu visos gadalaikos, izmanto šo iespēju. Pedagogu aicināšanai darbā arī ir priekšrocības, taču, lauku skolu vadot, direktoram Valdim Nītiņam tomēr jāsaspringst. Daļā mācību priekšmetu, ko apgūst vecāko klašu skolēni, pedagogiem nevar nodrošināt pilna laika darbu, nākas meklēt skolotājus, kas būtu ar mieru mērot ceļu uz Ieriķiem, kaut jāstrādā nepilna slodze. Pašvaldība atbalsta pedagogu piesaistīšanu, nodrošinot viņiem iespēju uz darbu ar sabiedrisko transportu aizbraukt bez maksas. Izdevīgi ir tas, ka uz Ieriķiem laba satiksme.
Līdz jaunajam mācību gadam šīs vasaras laikā Latvijā beidza pastāvēt 13 skolas, galvenokārt jau mazās pamatskolas laukos, bet lielākajās pilsētās – vakara vidusskolas. Vairāk nekā desmit pašvaldības kādai no mācību iestādēm mainīja izglītības pakāpi, tajā skaitā Cēsu novadā, kur Līvu sākumskolu novada pašvaldība reģistrējusi kā pirmsskolas izglītības iestādi Vaives pagasta Krīvu ciematā, bet Vaives pagasta skolēnu ģimenēm ir izvēle – ir lauku pamatskola Rāmuļos, ir transports pa labi uzturētu ceļu uz pilsētu.
Komentāri