Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sinoptiķi prognozē, ka šovasar Ziemeļeiropā vasara būs siltāka nekā parasti, savukārt nokrišņu daudzums gaidāms tuvu normai vai nedaudz zem tās.
Tai pat laikā LVĢMC norāda, ka, izanalizējot klimatiskos datus Rīgai, secināms, ka karstākās vasaras nekad nav sekojušas aukstākajām ziemām. Gluži otrādi – karstās vasaras parasti ir bijušas pēc diezgan siltām ziemām. Savukārt pēc aukstām ziemām lielākoties vasaras ir bijušas vien mēreni siltas.
Latvijas klimatu nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis, zemes virsmas formas un augsnes sega. Valdošās ir mēreno platuma grādu gaisa masas – pārsvarā no Atlantijas okeāna, retāk no kontinenta, tādēļ Latvijā visa gada gaitā, arī vasarā, ir jūtama jūras klimata ietekme.
Meteoroloģiskā vasara, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda un augstāka par plus 15 grādiem pēc Celsija skalas, savu ceļu pāri Latvijai sāk jūnija pirmajā dekādē no valsts dienvidaustrumiem, bet visvēlāk – tikai jūlija pirmajās dienās – vasaru sāk just Kurzemes ziemeļos jūras piekrastes rajonos.
Augusta otrās dekādes beigās pirmās no vasaras atvadās Vidzemes un Alūksnes augstienes, bet visilgāk – līdz pat septembra pirmajām dienām – vasaras siltumu jūt Kurzemes rietumos jūras piekrastē. Tādējādi meteoroloģiskā vasara ir īsāka par kalendāro un astronomisko vasaru un ilgst vidēji no 60 dienām Vidzemes centrālajā augstienē līdz 80 dienām Zemgalē un Latvijas dienvidaustrumos.
Kalendārās vasaras – jūnija, jūlija un augusta – vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā ir plus 15,8 grādi ar teritoriālajām svārstībām no plus 15,1 grāda Vidzemes centrālajā augstienē līdz plus 16,3 grādiem Latvijas dienvidaustrumos.
Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vissiltākā vasara ar teritorijā vidējo temperatūru plus 18 grādi ir bijusi 2002.gadā, ļoti siltas vasaras bija arī 1939.gadā un 1972.gadā, no pēdējās desmitgades vasarām ļoti siltas vasaras bijušas arī 2006.gadā un 2001.gadā.
Savukārt visaukstākā vasara bija 1928.gada vasara – ar vidējo temperatūru plus 12,6 grādi, kad gandrīz visus kalendāros vasaras mēnešus saglabājās pavasarim un rudenim raksturīgas gaisa temperatūras – plus 9 līdz plus 15 grādu robežās. Vēsas vasaras bija arī 1923.gadā un 1962.gadā.
Absolūtās maksimālās Latvijā fiksētās temperatūras ir no plus 32 grādiem Kolkā līdz plus 36,4 grādiem Daugavpilī.
Globālās temperatūras paaugstināšanās vasaru salīdzinājumā ar citiem gadalaikiem ir skārusi vismazāk, tomēr gadsimta gaitā arī Latvijas vasara ir palikusi vidēji par vienu grādu siltāka, vēsta LVĢMC.
Vasara, it sevišķi tās siltākie mēneši, diemžēl ir arī gada gaitā ar nokrišņiem visbagātākā. Kalendārās vasaras vidējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā ir 219 milimetri (mm) ar teritoriālajām svārstībām no 180 līdz 190 mm Kurzemes Baltijas jūras piekrastē līdz 250-260 mm Vidzemes iekšzemes rajonos.
Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē ar nokrišņiem visbagātākā – vidēji 369 mm, kas ir 168% no normas, – ir bijusi visaukstākā Latvijas vasara 1928.gadā. Daudz lija arī 1930.gada un 1998.gada vasarā.
Savukārt vissausākajā 1955.gada vasarā vidējais nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai puse no normas – 111 mm. Otra sausākā vasara bija 1969.gada vasara, bet trešā – 1983.gada vasara.
Vasaras mēnešu absolūti maksimālais diennakts nokrišņu daudzums novērots Ventspilī, kad 1973.gada 9.jūlijā sešu stundu laikā nolija 160,2 mm. Tas ir arī līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā visa gada gaitā.
LETA
Komentāri