Latvijā auksto mēnešu tomēr vairāk nekā silto, un jau septembra beigās, oktobrī lūkojamies pēc siltas krāsns vai radiatoriem. Ir jauki iekurināt savu krāsniņu, klausīties malkas sprakstēšanā un vērot liesmu rotaļas, bet ne mirkli nedrīkst aizmirst par ugunsdrošību.
Jaunas krāsnis, vecie dūmeņi
Kā stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādes komandiera vietnieks Ilmārs Briedis, apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība, ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības.
Šogad no bojātām apkures sistēmām un to nepareizas ekspluatācijas Latvijā izcēlušies vairāk nekā 500 ugunsgrēki, kuros bojā gājuši 11 cilvēki. Cēsu rajonā šī gada sākumā reģistrēti vairāk nekā desmit ugunsgrēki, cilvēki tajos nav gājuši bojā. Jāatzīmē, ka līdz šim brīdim rajonā nav reģistrēti ugunsgrēku upuri. 2006.gadā valstī kopumā šo iemeslu dēļ izcēlās 961 ugunsgrēks, kurā bojā gāja 31 cilvēks.
“Katru gadu pirms apkures sezonas aicinām cilvēkus būt uzmanīgiem, tomēr ugunsgrēku skaits, ko izraisījuši ar apkuri saistītie iemesli, pieaug, bojā iet vairāki desmiti cilvēku. Grūti pateikt, vai vainojama cilvēku vieglprātīgā attieksme, ka viņus tas neskars, vai vienkārša nezināšana. Piemēram, cilvēki mājās uzstāda jaunā tipa apkures ierīces, pieslēdzot tās vecajiem dūmeņiem, kas nav piemēroti ilgās degšanas krāsnīm. Vecajiem dūmeņiem nepieciešams izkarst, bet, kurinot ilgās degšanas krāsnis, tas nenotiek, tāpēc skursteņi sāk darvoties, un tas var novest pie aizdegšanās. Tāpēc, veicot apkures ierīču maiņu, vajadzētu piesaistīt sertificētu skursteņslaucītāju, lai viņš sniegtu konsultāciju, kā pareizi rīkoties. Negribu noniecināt pārdevējus, kuri veikalos sniedz informāciju par ierīkošanu, bet nācies konstatēt, ka apkures ierīces ierīkotas nepareizi. Tāpēc labāk, lai speciālists redz situāciju vietā, kur apkures ierīci paredzēts uzstādīt, un tad var sniegt savus ieteikumus,” stāsta I.Briedis. Bojāts dūmenis – 1000 grādu
VUGD iesaka reizi trijos gados pieaicināt sertificētu skursteņslaucītāju, lai viņš veiktu visas apkures sistēmas rūpīgu apskati. Savukārt, dūmeni vajadzētu tīrīt divas reizes gadā, pēc apkures sezonas un pirms tās, ja vasarā apkures ierīces ir lietotas. Svarīgi arī tas, kādu kurināmo izmanto. Ja malka būs mitra, dūmenis ātri piepiķosies un kādā brīdī var notikt pašaizdegšanās. Dažs skursteņa izdedzināšanu izmanto, lai dūmeni atbrīvotu no piķa, bet šāda rīcība ir bīstama.
“Jāatceras, ka katra dūmeņa izdegšana ir solis pretī ugunsgrēkam, jo lielajā karstumā ķieģeļi plaisā un rodas bojājumi. Tāpēc dūmeņa pašaizdegšanās gadījumā labāk būtu izsaukt ugunsdzēsējus, lai iespējamās nelaimes gadījumā palīdzība būtu līdzās. Galvenais, kas jāatceras, nedrīkst liet ūdeni degošā skurstenī, tas dūmeni sabojās,” atgādina I.Briedis.
Sentēvu metode vēsta, ka degošā dūmenī vajadzētu bērt sāli, tad veidojas kaut kāda ķīmiska reakcija, kas uguni noslapē.
Vēl viens ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir bojāts dūmenis vai nepietiekams attālums no tā līdz koka konstrukcijām. Dūmenim aizdegoties, temperatūra tajā var pārsniegt 1000 grādus, bet koka konstrukciju pašaizdegšanās temperatūra vidēji ir 300 grādi. Tātad konstrukcijas var aizdegties arī bez saskares ar atklātu liesmu. Jo biežāk koks tiek pakļauts bīstamam karstumam, jo vairāk samazinās pašaizdegšanās temperatūra. Tāpēc bēniņos dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu krāsu. Tas ļaus savlaicīgi pamanīt, ja dūmenī radīsies plaisas.
VUGD arī atgādina, ka nav pieļaujama jumtiņu likšana virs dūmeņiem, to nosaka arī būvnormatīvos, jo degšanas gadījumā liesmas tiks novirzītas uz jumtu un, ja tas ir no degoša materiāla, sekas ir skaidras.
Protams, jāraugās, lai arī pati apkures ierīce būtu kārtībā, lai durtiņas būtu drošas, lai tiešā tuvumā nebūtu nokrauta malka. Arī kurināšanu vajadzētu veikt laikā, kad paši ir mājās un nomodā, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu.
Apkure dārza mājiņā
Ne reti ugunsgrēki izceļas daudzdzīvokļu mājās, kurās ir malkas apkure. Te svarīgi nodalīt atbildības. Par apkures ierīču atbilstību prasībām atbildīgs īrnieks, bet, ja ir problēmas ar dūmeni, tas jāremontē mājas īpašniekam vai apsaimniekotājam.
Pagastos padomju laikā būvētajās daudzdzīvokļu mājās joprojām
katrs meklē savu iespēju veikt apkuri, un bieži vērojama aina, ka no logiem izvadīti dūmeņi, kas neizdaiļo māju. I.Briedis norāda, ka no drošības viedokļa tas ir labāk, nekā ievadīt tos ventilācijas šahtās, kas tam nav paredzētas. Taču tagad tiek piedāvāti visdažādākie risinājumi, lai ierīkotu centrālapkuri visai mājai, kas būtu drošāk un izdevīgāk. Ir labi piemēri, kur to izmanto, un ieguvēji ir visi, jo no mājas pazūd šie dūmeņi, un dzīvokļos ir silti.
“Iestājoties aukstākam un tumšākam laikam, cilvēki biežāk uzturas telpās. Tādēļ vairāk ugunsgrēku izceļas no neuzmanīgas smēķēšanas, bez uzraudzības atstātām svecēm, nestandarta elektroierīču lietošanas. Savukārt, dārza mājiņās aukstajā laikā ievācas bezpajumtnieki, kuri cenšas kaut kā sasildīties, protams, izmantojot atklātu uguni. Tiek lietots arī alkohols, un itin bieži izceļas ugunsgrēki ar letālām sekām. Tieši šie negadījumi veido lielāko procentu no bojāgājušajiem ugunsgrēkos,” stāsta I.Briedis.
Izglītības un sociālās iestādes pirms katras apkures sezonas tiek rūpīgi apsekotas. Latvijā situācija šajās iestādēs īpaši tika aktualizēta pēc traģiskā ugunsgrēka sociālās aprūpes centrā “Reģi”. I.Briedis atzīst, ka rajonā šajās iestādēs ugunsdrošības jomā ir kārtība. VUGD ieteikumi tiek izpildīti, telpās ierīko ugunsdrošības signalizācijas, veic citus nepieciešamos uzlabojumus. Ja tas netiek darīts, var piemērot soda sankcijas, taču privātmāju īpašniekiem VUGD pārstāvji var tikai aizrādīt par nepilnībām.
“Privātīpašums, kā zināms, ir svēts, tāpēc nevaram pieprasīt māju īpašniekiem veikt tos vai citus uzlabojumus. Saprotam arī finansiālo pusi, iespējams, cilvēkiem trūkst naudas, lai visu sakārtotu, bet šī būtu tā joma, kam vajadzētu atrast līdzekļus. Jo tik zināms ir teiciens, ka zaglis aiznesīs tikai vērtīgas lietas, bet uguns paņems visu,” saka I.Briedis.
Komentāri