Pienācis laiks kārtējai TLM studijas „Vīgrieze” Ziemassvētku izstādei. Šogad dalībnieces rāda savu varēšanu un prasmi rakstainu dūraiņu darināšanā.
Katru reizi, kad kāda no studijas dalībniecēm piemin, ka darbojas studijā – auž, ada, izšuj utt., sarunu biedrs noteikti piemin kādu savas dzimtas sievieti, kura arī ir vai bija izcila rokdarbniece. Mēs lepojamies, ka mūsu dzimtās ir šādi cilvēki. Varbūt biežāk viņus atceramies, kad paņemam rokās viņu darinātās lietas un jūtamies piederīgi savai dzimtai. Bet, ko mēs paši protam? Ar ko mūs atcerēsies nākamā paaudze? Ko mēs viņiem nodosim?
Tautasdziesmās Ziemassvētki atbrauc rakstītās kamanās, kurās ir zvaigžņotas kamanu segas un braucējs ar rakstainiem cimdiem un zeķēm. Tad nu šogad esam pievērsušās cimdu adīšanai. Kas gan nemāk cimdu adīt – tas taču ir tik vienkārši! Bet noadīt cimdus, kas pašam patīk un ar kuriem var „tautās iziet”, nav viegli. Tas mums sagādāja ne tikai jaukus brīžus kopā sanākot un daloties pieredzē, no jauna mācoties aizmirstas lietas, bet arī neizpratni un izbrīnu par tām cimdu darinātājām pirms 100 un vairāk gadiem.
Etnogrāfu pētījumi liecina, ka latviešiem cimdu adīšana saistīta ar senām tradīcijām un tautas paražām. Cimdi izsaka mūsu gaumi, izdomu, amata prasmi un pasaules izpratni. Tā ir viena no latviskās identitātes izpausmēm, kas ir saglabājusies arī mūsdienās. Sendienās tika adīti ne tikai darba cimdi – vienkāršāki un no rupjas dzijas, bet arī goda cimdi – ar bagātīgu rakstu no smalkākas un košākas dzijas. Tāpat darināti tika dāvināmie cimdi, kuru rakstus izdomāja adītājas, savā starpā sacenšoties, lai parādītu to labāko, ko prot. Dāvināmos cimdus nevalkāja, bet saglabāja no paaudzes paaudzē. Tajos senajos laikos līgavai pūrā bija vajadzīgi no trīssimt līdz piecsimt pāru cimdu. Tika darināts pat cimdu pūrs bērēm, gatavojoties aiziešanai mūžībā.
To, kā studijas dalībniecēm ir veicies ar cimdu darināšanu ir redzams studijas izstādē „Ziemassvētku tuvumā…”. Liels paldies studijas dalībniecei Inetai Eriksonei par to, ka dalījās savās zināšanās abpusēju rakstainu cimdu adīšanā. Šo tehniku Ineta apguva šovasar Cimdu adīšanas nometnē Mazsalacā.
Izstādē redzami ne tikai audumi un izšuvumi, bet arī katras dalībnieces adīti cimdi. Tā kā mēs dzīvojam 21.gadsimtā, tad ir rokdarbi, kas darināti no modernākiem materiāliem, un realizētas dažas „trakas” idejas.
Šogad studijas dalībniecēm ir piepulcējies prāvs pulciņš jaunu dalībnieču, kuru darbi arī ir šajā izstādē.
Turpinās arī studijas tradīcija – katru gadu izstādes Ziemassvētku eglīti rotāt ar pašdarinātiem rotājumiem. Tie šogad ir miniatūrcimdiņi un mēs ceram, ka tie priecēs izstādes apmeklētājus tāpat kā mūs.
Komentāri