Izstāžu zālē “Vecpilsēta” apskatāma lietišķās mākslas izstāde „Visu es adu pati…” Tajā redzami rokdarbnieces Baibas Balodes un viņas vadīto studiju dalībnieču adījumi – jaciņas, kleitas, kostīmi, lakati, mēteļi. Baiba dzīvo Nītaurē, te sievas nāk kopā, velta laiku adīšanai un tamborēšanai. Nesen arī zaubēnietes sasparojušās, viņām sirdij tuvāka aušana.
Baiba nemāca radīt ikdienas apģērbu, bet tērpus svētkiem, oriģinālus, skaistus darbus, ar kuriem var lepoties pati adītāja, pret kuriem nebūs vienaldzīgas citas rokdarbnieces.
“Rokdarbi ir azartiska atkarība,” ar pārliecību saka Baiba. Izstādē par katru tērpu stāsta, kā tas tapis, kādas tehnikas apvienotas. Tā vien šķiet, ka rokdarbos gadu tūkstošos jau viss izdomāts, izmēģināts, bet tā gluži nav. Zināmo pārveidojot, pieliekot kaut ko klāt, rodas kas jauns. Baiba Balode nebaidās eksperimentēt. “Visas tehnikas esmu nosapņojusi. Sākās ar cimdiem, kad Cēsīs gribēju piedalīties cimdu izstādē un konkursā. Sapnī redzēju dūraiņus, uz tiem ainavas. Tā sāku lāpīt un, protams, mācīt citām,” stāsta rokdarbniece. Lāpījumu tehnikas pamatā ir dzijas ielocīšana speciāli izveidotās adījumu vietās. Lāpījumu vietas var veidot kā gleznas. “Lāpīšana nav izšūšana,” uzsver B. Balode.
Daudzu tērpu tapšanā izmantotas saīsinātās jeb nepilnās kārtas – adīšanas tehnika, kurā izmanto dažādu kārtu garumu. Praksē katra rokdarbniece pārliecinājusies, cik reizēm piņķerīgi strādāt ar daudziem kamoliņiem. Adot saīsinātās kārtas, sarežģītais kļūst vienkāršs.
“Gribēju pamainīt virzienu, sāku adīt no viena punkta,” Baiba stāsta par vēl vienu rokdarbnieču iecienītu tehniku.
Priecājoties par ainaviskajām kleitām, jakām, mēteļiem, var vien brīnīties, kur tās noskatītas. Gadalaiki, miglainas pļavas vasaras rītā, jūra… “Daba rāda sevi krāsu bagātībā. Pat viena maza lapiņa ir tik krāsaina. Bet mēs staigājam vienkrāsainās drēbēs,” kā brīnīdamās saka rokdarbniece un piebilst, ka veikalos taču ir nopērkamas tik dažādas dzijas, var kombinēt rokdarbu tehnikas un radīt brīnumu. Protams, krāsu izjūta katram cilvēkam sava, bet iemācīties tās gaumīgi salikt var ikviens. Rokdarbniece pārliecinājusies, ka visgrūtāk radīt tērpu sev.
Tajā cēli iziet sabiedrībā un lepoties, zinot, ka nevienai tāda nav un nebūs. Audzēknēm viņa neļauj izmantot melno krāsu, rosinot uz spilgtiem, dzīvespriecīgiem toņiem, lai arī apkārtējiem gar acīm aizzib krāsains mirklis.
“Man patīk sievišķīgi tērpi. Arī rokdarbnieces, ar kurām kopā darbojamies, pamazām sāk novērtēt sajūtas, kādas pārņem, uzvelkot sievišķīgu tērpu,” saka Baiba Balode un atgādina, ka ikdienā daudzas aizmirst, ka džemperim, jaciņai, kleitai ir arī mugurpuse – liels laukums, kurā var dot vaļu fantāzijai. “No mugurpuses mūs redz vairāk nekā no priekšas. Tērpa mugurpusei jābūt pat greznākai,” pārliecību pauž rokdarbniece. Viņa uzsver, ka sievietes dara sev pāri, ģērbjoties maisos. Ja ir plati gurni un apaļīgi pleci, tad tomēr valkātājai nevajag kā slīcējam laisties dziļumā un noslīcināties bezveidīgā apģērbā. Garās, brīvās jakas un džemperi der smalkiem, kustīgiem cilvēkiem, kuri spēj lielā apjoma iekšienē nepazust un kustībā parādīt savu augumu. “Protams, katrai jābūt paškritiskai pret sevi un jāizzina, kas ir trūkums, kā to noslēpt, un kas ir tas, ko ar apģērbu izcelt,” padomāt rosina rokdarbniece.
Vai Baiba Balode idejas smeļas rokdarbu žurnālos, to taču ir tik daudz un vai vajag izdomāt ko jaunu? “Tas, kas publicēts žurnālā, jau ir tapis. Žurnālus šķirstu, lai uzzinātu, kas man nav jādara,” saka rokdarbniece. Baiba ir pārliecināta, ja sieviete vēlas, ir pacietīga, viņa var būt māksliniece un radīt sev tērpus. Pērn klajā nāca B. Balodes rokdarbu metodika “Adītais pilskalns”. Grāmatā ikviens var uzzināt par tehnikām, kurās strādā un māca rokdarbniece, un arī, soli pa solim lasot, pamēģināt.
Arī Baibas Balodes audzēknes gatavojas Dziesmu un Deju svētku lielajai izstādei. Ar kādu kolekciju viņa pārsteigs, tas vēl tiek turēts noslēpumā, bet tērpi būs no lina.
Izstāde “Vecpilsētā” skatāma visu janvāri, bet 19.janvārī plkst. 12 B. Balode labprāt tiksies ar interesentiem un neturēs sveci zem pūra.
Komentāri