SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” peļņa 2008.gadā sasniegusi 23 277 latus, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” informācija. 2007.gadā uzņēmums nopelnīja 315 latus. Pērn no 41 631 latam līdz 48 633 latiem pieaudzis arī SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” apgrozījums. Uzņēmums nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem ar dzelzceļa transportu un sniedz tūrisma pakalpojumus. Pašlaik notiek darbs pie otrās tvaika lokomotīves atjaunošanas, bet ekonomiskās situācijas dēļ nav zināms, vai šogad restaurāciju izdosies pabeigt, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” izpilddirektors Osvalds Lucāns. “Pagājušais gads mums bija ļoti labs. Saimniekojām prātīgi un visus līdzekļus ieguldījām ritošā sastāva tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Piestrādājām pie reklāmas, dibinājām kontaktus. Ciemos bija atbraukuši Japānas kino industrijas pārstāvji, kuri vēlas uzņemt filmu par Pirmo pasaules karu un meklē atbilstošu tvaika lokomotīvi,” stāsta Lucāns. Šogad japāņi atbraukuši otro reizi kopā ar māksliniekiem un datorgrafiķiem. Iepatikusies otrā tvaika lokomotīve, ko pašlaik atjauno. Ciemiņi interesējušies, kad tā varētu būt gatava, lai to varētu izmantot filmas vajadzībām. Kā stāsta Lucāns, uzņēmums nākotnē vēlas piedāvāt filmēšanas laukuma pakalpojumus. “Mums ir laba ainaviskā vide, arī ritošais sastāvs ir līdzīgs oriģinālajam. Bija doma restaurēt pagājušā gadsimta vilciena vagonu, bet tas viss apstājas pie finanšu līdzekļiem,” sacīja Lucāns. Tā kā uzņēmums izpilda valsts pasūtījumu, tad saņem dotācijas no Satiksmes ministrijas. Šogad gan tās ir par 20% mazākas nekā pērn, bet ar to palīdzību daļēji var stimulēt reģiona attīstību – piesaistīt tūristus. Lai veiktu ritošā sastāva restaurācijas darbus, nepieciešams papildu finansējums. To uzņēmums iegūst, rīkojot īpašus pasākumus svētku dienās. Uzņēmums pērn jau atjaunojis vienu lokomotīvi “Marisa”, taču tā jāatdod igauņu sadarbības partneriem, jo to paredz noslēgtā vienošanās. “Latvijā nebija saglabājusies neviena tvaika lokomotīve, tādas dabūjām Igaunijā. Ar igauņu un Eiropas Savienības fondu palīdzību restaurējām, viena tiks viņiem, bet otra paliks mums,” piebilda Lucāns. Uzņēmumam ir daudz ideju, kuras varētu pozitīvi ietekmēt attīstību reģionā, bet no valsts ir grūti dabūt atbalstu. Arī Eiropas Savienības atbalsts ir ierobežots, jo uzņēmums nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu. Ar Eiropas Tūrisma un muzejdzelzceļu federācijas (Fedecrail) palīdzību tiek virzīts projekts par Kalnienes stacijas koka ēkas atjaunošanu un apkārtējās vides sakārtošanu. Uzņēmums kopā ar Vidzemes pilsētām iesaistījies projektā “Cēsis – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”. Uzņēmuma, kurā strādā 29 darbinieki, daļa no kuriem uz pusslodzi, ritošajā sastāvā pašlaik ir četras dīzeļlokomotīves, pieci vagoni un viena atjaunojama tvaika lokomotīve. LETA
