Liepas pagasta ”Sillakās” zivju audzēšana pilnveidojas, taču daļa potenciālo ienākumu tiek zaudēta strādnieku trūkuma dēļ.
Zemnieku saimniecības ”Sillakas” pārvaldnieks Renads Hofmanis uzsver, ka darba roku trūkums viņu saimniecībā ir ļoti aktuāla problēma. ”Esam spiesti atteikt pakalpojumus daudziem komercmakšķerniekiem tikai tādēļ, ka trūkst darbinieku, kas apkalpotu klientus, veiktu uzkopšanas darbus saimniecības teritorijā, kā arī instruētu makšķerētājus un pārzinātu zivju audzēšanas lietas. Pēdējā laikā mēs apkalpojam tikai desmito daļu makšķerēt gribētāju,” problēmu akcentē R.Hofmanis. Viņš stāsta, ka pašreizējā situācija jaunu darbinieku piesaistīšanā ir tik nopietna, ka viņi būtu gatavi zivju audzētavā nodarbināt pat viesstrādniekus no ārzemēm. ”Situācija valstī ir novesta tiktāl, ka daudzi Latvijas uzņēmēji ir gatavi ņemt darbā jebko, neskatoties uz sekām,” vērtē R.Hofmanis. Viņš teic, ka zināšanas par zivju audzēšanas specifiku strādnieki apgūst saimniecībā, taču viņš neslēpj, ka ”Sillakās” pastāvīgu darbinieku, ar kuriem var rēķināties ilglaicīgi, ir maz.
Z/s ”Sillakas” ik gadu cenšas apgūt jaunu zivju sugu, ko piedāvāt klientiem. Pirmo gadu tiek piedāvāta samu makšķerēšana. Par ekskluzīvu lomu nesen kļuvusi Vācijā selekcionētā zelta forele. R.Hofmanis šo zivju sugu raksturo kā ļoti uzmanīgu, arī uzņēmīgu pret slimībām, jūtīgu pret ēdiena kvalitāti un skābekļa padevi. Kaut arī šo zivju audzēšana ir komplicētāka, ”Sillakas” šobrīd ir vienīgā zelta foreļu audzēšanas un makšķerēšanas vieta Latvijā.
Zelta foreles loms makšķerētājiem esot liels notikums. Noķerta zelta forele uzskatāma par trofeju, kas makšķerniekam rada milzu sajūsmu. R.Hofmanis smej, ka par izvilkto zivi parasti liecina skaļš sauciens no dīķa puses, kas līdzvērtīgs vienīgi tam, kāds seko pēc āķa ievainojuma, ko nejauši guvis pats makšķernieks, vai kas nācis kā nepatīkams pārsteigums kādam no apkārtējiem. Lai izvairītos no šādiem negadījumiem, ar makšķerniekiem strādā apmācīti instruktori, kas ”Sillaku” viesiem māca makšķerēšanas kultūru un tehniku.
Saimniecībā šobrīd ir 11 dīķi, pieci no tiem ir paredzēti zivju makšķerēšanai, bet seši nobarošanai. Ir paplašināta zivju nobarošanas recirkulārā sistēma, kas nodrošina ūdens vairākkārtēju izmantošanu un kondicionēšanu, uzturot zivīm nepieciešamo temperatūru un skābekļa daudzumu. Tas ļauj zivīm augt visa gada garumā, nevis tikai vasaras mēnešos, kā tas ir ierasts mūsu klimatiskajos apstākļos.
Latvijā ražotā zivju barība “Sillaku” saimniecībā tiek izbarota pīlēm, jo, kā R.Hofmanis stāsta, “Latvijā neražo pilnvērtīgu un sabalansētu zivju barību. Mēs savas zivis barojam tikai ar Dānijā ražoto Aller un Biomar zivju barību, ko pērkam no bāzes Tukumā”.
R. Hofmanis neslēpj ,ka lielākās izmaksas šajā biznesā rada tieši zivju barības iegāde un elektrības rēķina nomaksa, tomēr ienākumi no komercmakšķerēšanas organizēšanas esot pietiekami, lai varētu plānot un realizēt turpmāko saimniecības modernizāciju – iegādāt jaunu akvatehniku un pilnveidotu barošanas sistēmu.
Šobrīd tapšanas stadijā ir arī jaunā viesu māja, kas pavisam drīz tiks nodota ekspluatācijā.
Liels atspaids saimniecības līdzšinējā attīstībā bijusi Eiropas piešķirtā nauda, kas ļāvusi realizēt četrus projektus. ”Sillaku” pārvaldnieks uzsver, ka šosezon ļoti vērtīgs naudas ieguldījums izrādījies aerācijas sistēmā. Tieši, pateicoties iegādātajai akvatehnikai, pavasara karstumā „Sillaku” saimniecībā izdevās glābt zivju populāciju no nosmakšanas, kamēr daudzās citās zivsaimniecībās zivis aizgāja postā.
Komentāri