Gaujas NP informācijas speciāliste
Reizē ar septembra sākumu klāt arī rudens, kas Latvijā ir visgarākais gadalaiks. Lai gan dienas var būt karstas, saulainas un atvasara ilgt pat pāris nedēļas, tomēr naktis kļuvušas vēsas un rītos jūtama salnu elpa. Septembrī zeme no saules saņem divreiz mazāk siltuma nekā vasaras dienās, upēs un ezeros atdziest ūdens. Sākas lietainais laiks, kaut arī lietusgāzes nav tik spēcīgas kā vasarā. Dienas garums strauji sarūk par vairākām stundām.
Par rudens sākumu vēstī pirmās rudens salnas, kas lēnām no Latvijas ziemeļaustrumiem pārstaigā visu valsti. Pazeminās diennakts vidējā temperatūra un beidzas aktīvais veģetācijas periods.
Viršu ziedēšanu un koku lapu dzeltēšanu uzskata par galvenajām rudens sākuma pazīmēm. Kur izzūd zaļā krāsa? Rudenī lapu kokiem lapās esošais hlorofils saules gaismā pakāpeniski noārdās, toties saglabājas dzeltenās un sarkanās krāsvielas. Tā rodas krāšņais brīnums, ko ik gadus braucam raudzīties uz parkiem, Gaujas senieleju un citām ainaviskām vietām.
Mežs kļuvis kluss. Vairs nedzird sīko dziedātājputnu balsis. Debesīs redzami gājputni bari, kas lido projām uz ziemošanas vietām. Nopļautajos labības laukos barojas dzērves un pulcējas promlidošanai. Dzērvju balsīs var saklausīt laika maiņas: ja īpaši satraukti klaigā purvā, tad būs salnas, ja sasaucas uz tīruma, būs labs laiks.
Purvu ciņus rotā dzērveņu sārtās pogas, bet pīlādža zaļajam mētelītim „piešūtas” oranžās. Lazdās čabinās riekstu vācēji sīļi un vāveres. Klāt ražas vākšanas laiks īstajiem sēņotājiem. Beku saimi papildina dažādas bērzu bekas, smilšainu meža ceļu malās aug sviesta bekas, sūnās un mētrās slēpjas dažādu krāsu bērzlapju cepurītes.
Rudens ir dārza un meža ražas, lietus, vētru un gājputnu aizceļošanas laiks. Ielūkojoties meteoroloģisko novērojumu statistikā un Gaujas krastu iedzīvotāja Jāņa Eglīša laika piezīmēs, salīdzināsim, kādi bijuši iepriekšējie gadi, kas pārsteidzošs novērots Cēsu apkārtnē un Vidzemē.
Silti, saulaini un sausi rudeņi bijuši daudzi: 1974., 1975., 1979., 1982., 1983., 1996., 1998., 1999., 2005. gadā.
2002. gada septembris bija silts un sauss, pirmā salna zemi skāra tikai 12. septembrī, toties 6. oktobrī pirmais sniegs uzsniga uz zeltainām lapām un noturējās ilgāku laiku. 2006. gada septembris un oktobris bija siltākais pēdējos 83 gados.
Agri sniegs un sals pārsteidza 1973. gada novembra sākumā, kad sasniga biezā kārtā un nokusa tikai decembra beigās. Ziema pasteidzās atnākt ātrāk arī 1988., 1992., 2004. gadā.
1976. gada 20. septembrī
krietns sals -10°C. Dārzos sasala dārzeņi, kartupeļi, kokos apsala augļi. 1993. gada 7. novembrī termometrā dzīvsudrabs noslīdēja līdz -20°C. Aizsala Gauja. Sals turējās līdz decembra sākumam. 1997. gada rudens lietains un vēss. Septembra beigās lielas salnas. 23. oktobrī -8°C, sniegs. Vietām sasniga pat 35 cm, mežos, parkos un dārzos snieglauzes.
Komentāri