Jādara pareizi. Rietumvidzemes reģiona Piebalgas iecirkņa mežkopis Uldis Radziņš ierāda, kā tik diži stādi stādāmi un kādi mietiņi nepieciešami. FOTO: Sarmīte Feldmane
Pie K.Skalbes muzeja “Saulrieti”, Vaktskalniņā, kur apbedīts dzejnieks, tagad zaļo priedes un egles.
“Pēc 2022.gada vētras uzkalniņš bija klajš. Dzejnieks nekad nav gribējis būt uz pjedestāla, kalna galā. Apkārtējie koki bija izgāzti, un viņa atdusas vieta vairs neiekļāvās ainavā tā, kā bija, kad to izveidoja,” stāsta Piebalgas muzeju apvienības vadītāja Līva Grudule un piebilst, ka bijis arī skaidrs, ka jāstāda lielāki koki.
Vecpiebalgas apvienības pārvalde Latvijas Pašvaldību savienības “Meža dienu” projektu konkursā ieguva finansējumu, mežsaimniecības inženiere un ainavu dizainere Vineta Radziņa izvēlējās kokus, un tika sarīkota talka.
“Tā kā koki lieli – priedes un vītoli pat trīs metrus gari -, talkā nāca pašvaldības saimnieciskās nodaļas vīri, jauniešu centra jaunieši. Darbs nebija viegls, bedres jārok dziļas,” pastāsta muzejniece. Rietumvidzemes reģiona Piebalgas iecirkņa mežkopis Uldis Radziņš ierādīja, kā dižstādi stādāmi un kādi mietiņi nepieciešami. L.Grudule uzteic talciniekus, viņi nebaidījās darīt.
Vienā Vaktskalniņa malā sastādītas egles. L.Grudule pastāsta, ka K.Skalbes bērnībā te augušas priedes, tāpēc iestādītas arī tās. Savukārt pie pirtiņas vītols, kas dzejniekam arī bijis tuvs koks.
“Kokiem vēl tikai jāpaaugas, un ainava būs tāda, kāda tā bija pirms vētras. Tagad var teikt, ka vētras postījumiem pielikts punkts. Priedes, egles Kārlim Skalbem viņa 145.dzimšanas dienas gadā ,” uzsver L.Grudule un piebilst, ka tad, kad dižkokus stādīja, zeme bija mitra, tagad karstajā laikā saimnieciskā dienesta vīri regulāri brauc tos laistīt.
Par projekta finansējumu arī izgatavots un uzstādīts norāžu stabs. Tā dizains Piebalgas šatiera segas krāsās. “Ceļa rādītājs ir krustcelēs, tagad katrs, iebraucot stāvlaukumā, varēs ērti orientēties, kur atrodas “Saulrieti”, kur “Incēni”, kur Vaktskalniņš,” stāsta L.Grudule.
Komentāri