Sarūpē svētku pusdienas senioriem

Restorāns H. E. Vanadziņš kopā ar Smiltenes tehnikuma audzēkņiem un Latvijas Samariešu apvienību turpināja pērn sākto tradīciju – pagatavot un piegādāt mājās svētku maltīti Cēsu novada senioriem.

Latvijas Samariešu apvienības aprūpētāji Lāčplēša dienas pusdienas sagādāja 130 senioriem novadā – Jaunpie­balgā, Vecpiebalgā, Taurenē, Dzērbenē, Liepā, Priekuļos, Dra­bešos, Ieriķos, Līgatnē, Nī­taurē, Zaubē, Sērmūkšos, Sku­jenē, Amatā un Cēsīs. Ēdienu šefavāra Edgara Rubeņa vadībā gatavoja tehnikuma audzēkņi, kuru vidū bija arī apmaiņas studenti no Gruzijas. Restorāna virtuvē  tapa Latvijā iecienīti ēdieni: cūkgaļas ribiņas ar kartupeļu sacepumu, ķirbju biezeni ar sautētiem sarkanajiem kāpostiem. Svētku pusdienām pievienoja gan restorānā ceptu maizi, gan pazīstamās Ķelmēnu ceptuves produkciju, ko uzņēmums bija dāvājis tieši šim gadījumam. Šefpavārs E.Rubenis  “Druvai” sacīja, ka ņemta vērā pirmā gada pieredze,  darbi padevušies īpaši raiti.

Edgars Rubenis ir Smiltenes teh­nikuma pedagogs. Vēloties apliecināt, ka ikvienam ar savām prasmēm iespējams palīdzēt tiem, kam klājas grūtāk, kā arī izrādīt cieņu senioriem, mūsu spēcīgajai paaudzei, kas savā dzīvē daudz piedzīvojusi, radās iecere valstij nozīmīgajos svētkos sirmgalvjiem sagādāt īpašu maltīti.

Smiltenes tehnikuma audzēkņiem virtuves darbos pievienojās  apmaiņas projekta “Erasmus+”  dalībnieki, Latvi­jas un Gruzijas jaunieši, kas Cēsu Vanadziņa mājā tikās pasākumos. Viņi arī katram maltītes saņēmējam pagatavoja apsveikuma kartīti.

“Druva” devās līdzi aprūpētājām Lindai Zariņai un Ivetai Vilcānei, kuras veda pusdienas 25 senioriem Cēsu, Drabešu, Ieriķu, Līgatnes, Nītaures un Zaubes pusē. Aprūpētājas vecajiem ļaudīm pastāstīja, kas sarūpējis siltās pusdienas un apsveikumu, aprunājās    par senioru ikdienu, pašsajūtu, pastāstīja, kad atbrauks nākamo reizi.

Seniore Dace Ziediņa ar prieku sagaidīja atnācējas un pastāstīja, ka bijusi pastaigā, kad viņai piezvanīts par gaidāmo viesošanos. Viņa apstiprināja, ka ir ļoti patīkami saņemt svētku maltīti: “Esmu pārsteigta, un pērn, kad tādu saņēmu pirmo reizi, pārsteigums bija vēl lielāks.” D. Ziediņa arī teica, ka vienmēr ar prieku sagaida aprūpētājas, ir jauki saņemt uzmanību, parunāties.    Seniore pastāstīja, ka viņai patīk adīt, tomēr tas vairs nevedas tik labi kā agrāk. Ikdienu piepilda mājas solis, interesantas televīzijas pārraides. Un lai gan kustības ir ierobežotas, regulāri iziet ārā.

Tikpat priecīgs aprūpētājas mājās sagaidīja Georgs Valters, kuram ir 91 gads. Arī viņš uzsver, ka ir ļoti patīkami satikt ikvienu, ar kuru parunāties. Se­niors pastāsta, ka dzimis Beļ­ģijā,  māte francūziete, bet tēvs latvietis, tāpēc arī atgriezušies Latvijā, patikuši lauki un izvēlējušies dzīvot Cēsu apkaimē. Georgs jeb, kā viņu dēvē citi, Džordžs bijis alpīnists, dzīve aizvadīta kalnos. Šī aizrautība beigusies ar smagu traumu, kas gūta, kāpjot pa vertikālu sienu. Sākuši velties akmeņi un norāvuši viņu no klints. Kritienā smagi ievainota galva, mēnesis pavadīts komā, pēc tam nācies sadzīvot ar spēcīgām galvassāpēm.

Savulaik Georgs bija iesaistījies tūrisma biznesā. Drabešu pagastā pie mājas tika    izveidota kalnu slēpošanas trase, darbojās viesu namiņš, pirts. Seniors ciemiņiem, aprūpētājām un “Druvai”, izrādīja apkārtni, parādīja nogāzi, kur bija trase, priecājas par dīķi, kurā vienmēr ir tīrs ūdens, jo to piepilda avoti. “Te ir ļoti skaisti. Tomēr ir par grūtu. Domāju,  tomēr varētu braukt dzīvot uz galvaspilsētu, lai būtu meitai tuvāk,” domīgi noteic seniors. Viņš pastāsta, ka rīta pusē un pēcpusdienā aizstaigā līdz briežu dārzam, kas atrodas pāris kilometru attālumā. “Vienīgais, kas atlicis, kustēties. Televīziju apnīk skatīties, taču patīk raidījumi par kalniem vai filmas, kur redzamas kalnu ainavas.” Mūsu sarunu viņš pabeidz ar vārdiem: “Man bijusi skaista dzīve. Cik Dieviņš dos, tik vēl dzīvošu.”

Svētku sarūpēšana vientuļajiem cilvēkiem rada prieku arī pašiem svētku organizētājiem. Biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” pārstāve Dagnija Kaklautiņa teic: “Tādos brīžos aizkustinājums un atbildības sajūta tikai pieaug. Mūsu vadītājs Andris Bērziņš, kad Cēsīs teica paldies labā darba darītājiem, citēja Mazo princi: “Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām.” Ļoti ceram, ka šo jauko tradīciju turpināsim arī nākamgad un citus gadus. Palīdzēt cilvēkiem un redzēt, ka tas iedvesmo citus pievienoties labajiem darbiem, mums raisa ne tikai gandarījumu, bet motivē darboties ar vēl lielāku jaudu. Esam tiešām ļoti, ļoti pateicīgi restorāna saimniekiem un tehnikuma audzēkņiem! Kopā varam parādīt, ka šādus mazākus un lielākus labos darbus var darīt ikviens – gan uzņēmumi, gan individuāli – , sniedzot prieku citiem un gūstot lielu gandarījumu pašiem.”