Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Sarunājas caur deju Vecpiebalgā

Druva
00:00
02.03.2007
18
9lp Dejugrupa Zigzag

Vecpiebalgas vidusskolas jaunieši pirms trim gadiem sanāca, lai dejotu. Netradicionālās dejas ar skolotāju Žannu Otersoni tik ļoti piesaistīja, ka šobrīd bez dejām ikdiena nebūtu iedomājama. „Zig Zag” kolektīvs – seši zēni un sešas meitenes – priecējis skatītājus Vecpiebalgā un citur, bet šogad Cēsu rajona netradicionālo deju skatē izpelnījās skatītāju ovācijas.

– Kas noteica vēlmi dejot?

Ilvija: – Es dejoju jau no bērnudārza laikiem, tādēļ tā jau ir ikdienas sastāvdaļa.

Jānis: – Dejoju no piecu gadu vecuma.

Daiga: – Man vispār patīk skatuves māksla.

Baiba: – Vienmēr ar sajūsmu skatījos koncertus, kuros dejoja pāru kolektīvi. Nejauši kopā ar tagadējo partneri aizgājām paskatīties mēģinājumu un tā arī palikām. Sākumā nevarēju atbrīvoties un atdoties dejai, bet nu jau tas ir mans lielākais vaļasprieks.

Gita: – Ar Ingu esam no Ģikšiem, kur desmit gadus biju deju teātrī „Kustība”, tādēļ iegūto pieredzi vēlējāmies turpināt Vecpiebalgas vidusskolas kolektīvā „Zig Zag”.

Elīna: – Sākums bija nejaušība un jaunizveidots kolektīvs. Jau trešo gadu dejoju ar Alvi, deja kļuvusi par manas dzīves sastāvdaļu.

Imants: – Atnākot uz jaunu skolu, gribējās uzsākt ko jaunu. Sākumā gan biju pret dejošanu, tomēr pamēģināju un iepatikās.

– Ko jums sniedz nodarbības?

Inga: – Dejošana ļauj relaksēties, īpaši pāru dejas, ko skatītāji uzņem ar sajūsmu. Aplausi, smaidi, atsauksmes pēc uzstāšanās, dažreiz arī kritika. Tas viss saistās ar deju.

Elīna: – Dejas sniedz brīvības sajūtu, liek justies dzīvam. Grūtos brīžus, kad bijis grūti iemācīties soļus vai gadījušās traumas, atsver skatītāju sajūsma. Ir vērts izbaudīt trīs laimīgākās minūtes, tās izdejojot.

Baiba: – Jā, dejas sniedz prieku!

Daiga: – Deju stundās jūtu labsajūtu, reizēm adrenalīnu – skaisti kustēties mūzikā, saplūst ar to. Jūtas var izpaust bez vārdiem. Turklāt dzīvē noder, ja ballēs proti kustēties, ir labāka reakcija.

Imants: – Koncertos ir uztraukums, bet mācoties netrūkst jautrības.

Gita: – Dejošana sniedz gandarījumu par sasniegto, uztur fizisko formu, dod garīgo uzpildījumu, tādēļ pēc dejām ir iedvesma!

– Vai meitenēm izdodas noturēt puišu interesi par dejām?

Ilvija: – Uz mūsu kolektīvu neviens zēns nav vilkts ar varu. Saprotamies un esam superīgi klases un skolas biedri.

Inga: – Tas ir ļoti skaisti, ja džeki dejo. Iemācās pagrozīt gurnus, uzstāties publikas priekšā, būt prožektoru gaismās. Manam partnerim Imantam sākums nebija viegls, jo viņš iepriekš nebija dejojis.

Gita: – Mēs, meitenes, esam neatvairāmas, lieliski kustamies un smaidām. Zēni to novērtē.

Elīna: – Meitenēm patīk puiši, kuri prot dejot. Liels nopelns ir deju skolotājai Žannai Otersonei. Viņa prot aizraut ar humoru un degsmi, viņa iemācījusi mīlestību pret deju.

Imants: – Dejot netradicionālās dejas ir interesanti – to iznākums nav paredzams, kamēr deju mācies.

Alvis: – Uz dejām nākam tāpēc, ka tās patīk. Kolektīvs neizjūk arī labo attiecību dēļ.

-Kādēļ tikai Vecpiebalgas vidusskolā zēni nekautrējas attīstīt dejotprasmi?

Elīna: – Vecpiebaldzēniem dejošana ir asinīs. Arī Žanna prot aizraut. Pateicoties viņai, ir kvalitatīvi kolektīvi.

Baiba: – Žanna prot piesaistīt puišus. Tie, kas neizmanto iespēju, ir zaudētāji.

Imants: – Dejas notiek, pateicoties skolotāju un skolēnu veselīgajai attieksmei.

Gita: – Iespējams, šeit ir saprātīgāki puiši. Liela nozīme ir arī pasniedzējas attieksmei un dzīves uztverei.

-Jums kopā nākas pavadīt daudz brīžu, kas no tiem palicis atmiņā?

Inga: – Mums ir korķītis (ta-lismans), kurš palīdzēja tikt tālāk uz novada skati! (Visi smejas!) Protams, ir gadījušās ķibeles, kad meitene izslīd no rokām, un visa zāle sinhroni nopūšas, kad viņu noķer. Zosēnos koncertā apgāzām dekorācijas. Mēģinājumi un aizskatuves dzīve ir tā jautrākā.

Gita: – Mēģinājumi ir paši labākie, jo tad ir daudz emociju – asaras, dusmas, smiekli un replikas.

Imants: – Vienmēr ir jautri!

– Drīz absolvēsiet skolu. Vai ne-pietrūks šo kopīgo brīžu dejā?

Ilvija: – Pat negribu iedomāties dzīvi bez dejām, sava kolektīva! Es ceru, ka arī pēc tam sanāks laiks kopīgai dejai.

Jānis: – Negribēsies šķirties no kolektīva un no Žannas. Tas būs sāpīgi.

Gita: – Man jau tagad, skatoties nofilmētās dejas, acīs sariešas asaras…būs skumji!

Imants: – Būs skumji, jo dejojām trīs gadus, bet kaut ko jau izdomāsim!

Baiba: – Dejošanu atcerēšos ar vispozitīvākajām atmiņām.

Inga: – Nedomāju dejošanu pamest novārtā. Ceru mācīties par deju skolotāju.

Elīna: – Nevaru pat iedomāties, ka nedejošu. Universitātē varētu dejot tautiskās dejas.

-Par ko stāsta deja „Mazliet par mīlestību”, kuru dejojāt rajona un novada skatē?

Inga: – Par jauniešiem, jaunības maksimālismu un iemīlēšanos.

Baiba: – Par aplidošanu, attiecībām un visu skaisto, kas pieder pie mīlestības. Es mīlu šo deju!

Elīna: – Tas ir stāsts par savstarpējām attiecībām, kaislībām, ko jaunieši piedzīvo, par brīvību izlemt pēc sava prāta, par uzdrīkstēšanos. Dzīvojam taču vienu reizi. Tā ir deja par brīvību, bez noteikumiem un normām.

Daiga: – Par to, ka mūsu dzīve ir mainīga, bet gan tāda kā jūra – brīžiem mierīga un skaista, brīžiem mežonīga. To nosaka izjūtas.

Ilvija: – Par skaistu zēna un meitenes mīlestību!

Jaunieši ir pateicīgi Vecpiebalgas vidusskolai par doto iespēju attīstīt dejotprasmi netradicionālajās dejās, par darbu deju skolotājai Žannai Otersonei. Vēl ir daži mēneši līdz eksāmeniem, bet jādejo vēl būs, tādēļ kopīgie brīži uz skatuves vēl tiks izbaudīti.

Žanna Otersone: – Deja – tā ir valoda. Bieži vien ar vārdiem nevar pateikt to, ko var izteikt ar kustību, jo tai līdzi nāk skatiens, attieksme un emocijas. Šis deju kolektīvs ir komanda – draudzīgi, atsaucīgi, atbildīgi. Vēl neesam panākuši pilnīgu kustību plūdumu, izkopuši tehniku, bet dejojam taču prieka pēc. Mūsu mēģinājumi ir ne tikai sviedri un soļu slīpēšana, bet arī dzīves jēgas meklējumi, jauniešu problēmu pārrunāšana. Mācu un nemitīgi mācos no bērniem. Lepojos ar dejotājiem – meitenēm un zēniem, īpaši, redzot viņus deju skatēs un konkursos. Tad nav vajadzīgs nedz diploms, nedz kāda cita balva, jo ir liels lepnums.

Mums vēl gaidāma uzstāšanās žetonvakarā. Atliek cerēt, ka dejošana Vecpiebalgas vidusskolā turpināsies ar citiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi