Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Sarunājas caur deju Vecpiebalgā

Druva
00:00
02.03.2007
6
9lp Dejugrupa Zigzag

Vecpiebalgas vidusskolas jaunieši pirms trim gadiem sanāca, lai dejotu. Netradicionālās dejas ar skolotāju Žannu Otersoni tik ļoti piesaistīja, ka šobrīd bez dejām ikdiena nebūtu iedomājama. „Zig Zag” kolektīvs – seši zēni un sešas meitenes – priecējis skatītājus Vecpiebalgā un citur, bet šogad Cēsu rajona netradicionālo deju skatē izpelnījās skatītāju ovācijas.

– Kas noteica vēlmi dejot?

Ilvija: – Es dejoju jau no bērnudārza laikiem, tādēļ tā jau ir ikdienas sastāvdaļa.

Jānis: – Dejoju no piecu gadu vecuma.

Daiga: – Man vispār patīk skatuves māksla.

Baiba: – Vienmēr ar sajūsmu skatījos koncertus, kuros dejoja pāru kolektīvi. Nejauši kopā ar tagadējo partneri aizgājām paskatīties mēģinājumu un tā arī palikām. Sākumā nevarēju atbrīvoties un atdoties dejai, bet nu jau tas ir mans lielākais vaļasprieks.

Gita: – Ar Ingu esam no Ģikšiem, kur desmit gadus biju deju teātrī „Kustība”, tādēļ iegūto pieredzi vēlējāmies turpināt Vecpiebalgas vidusskolas kolektīvā „Zig Zag”.

Elīna: – Sākums bija nejaušība un jaunizveidots kolektīvs. Jau trešo gadu dejoju ar Alvi, deja kļuvusi par manas dzīves sastāvdaļu.

Imants: – Atnākot uz jaunu skolu, gribējās uzsākt ko jaunu. Sākumā gan biju pret dejošanu, tomēr pamēģināju un iepatikās.

– Ko jums sniedz nodarbības?

Inga: – Dejošana ļauj relaksēties, īpaši pāru dejas, ko skatītāji uzņem ar sajūsmu. Aplausi, smaidi, atsauksmes pēc uzstāšanās, dažreiz arī kritika. Tas viss saistās ar deju.

Elīna: – Dejas sniedz brīvības sajūtu, liek justies dzīvam. Grūtos brīžus, kad bijis grūti iemācīties soļus vai gadījušās traumas, atsver skatītāju sajūsma. Ir vērts izbaudīt trīs laimīgākās minūtes, tās izdejojot.

Baiba: – Jā, dejas sniedz prieku!

Daiga: – Deju stundās jūtu labsajūtu, reizēm adrenalīnu – skaisti kustēties mūzikā, saplūst ar to. Jūtas var izpaust bez vārdiem. Turklāt dzīvē noder, ja ballēs proti kustēties, ir labāka reakcija.

Imants: – Koncertos ir uztraukums, bet mācoties netrūkst jautrības.

Gita: – Dejošana sniedz gandarījumu par sasniegto, uztur fizisko formu, dod garīgo uzpildījumu, tādēļ pēc dejām ir iedvesma!

– Vai meitenēm izdodas noturēt puišu interesi par dejām?

Ilvija: – Uz mūsu kolektīvu neviens zēns nav vilkts ar varu. Saprotamies un esam superīgi klases un skolas biedri.

Inga: – Tas ir ļoti skaisti, ja džeki dejo. Iemācās pagrozīt gurnus, uzstāties publikas priekšā, būt prožektoru gaismās. Manam partnerim Imantam sākums nebija viegls, jo viņš iepriekš nebija dejojis.

Gita: – Mēs, meitenes, esam neatvairāmas, lieliski kustamies un smaidām. Zēni to novērtē.

Elīna: – Meitenēm patīk puiši, kuri prot dejot. Liels nopelns ir deju skolotājai Žannai Otersonei. Viņa prot aizraut ar humoru un degsmi, viņa iemācījusi mīlestību pret deju.

Imants: – Dejot netradicionālās dejas ir interesanti – to iznākums nav paredzams, kamēr deju mācies.

Alvis: – Uz dejām nākam tāpēc, ka tās patīk. Kolektīvs neizjūk arī labo attiecību dēļ.

-Kādēļ tikai Vecpiebalgas vidusskolā zēni nekautrējas attīstīt dejotprasmi?

Elīna: – Vecpiebaldzēniem dejošana ir asinīs. Arī Žanna prot aizraut. Pateicoties viņai, ir kvalitatīvi kolektīvi.

Baiba: – Žanna prot piesaistīt puišus. Tie, kas neizmanto iespēju, ir zaudētāji.

Imants: – Dejas notiek, pateicoties skolotāju un skolēnu veselīgajai attieksmei.

Gita: – Iespējams, šeit ir saprātīgāki puiši. Liela nozīme ir arī pasniedzējas attieksmei un dzīves uztverei.

-Jums kopā nākas pavadīt daudz brīžu, kas no tiem palicis atmiņā?

Inga: – Mums ir korķītis (ta-lismans), kurš palīdzēja tikt tālāk uz novada skati! (Visi smejas!) Protams, ir gadījušās ķibeles, kad meitene izslīd no rokām, un visa zāle sinhroni nopūšas, kad viņu noķer. Zosēnos koncertā apgāzām dekorācijas. Mēģinājumi un aizskatuves dzīve ir tā jautrākā.

Gita: – Mēģinājumi ir paši labākie, jo tad ir daudz emociju – asaras, dusmas, smiekli un replikas.

Imants: – Vienmēr ir jautri!

– Drīz absolvēsiet skolu. Vai ne-pietrūks šo kopīgo brīžu dejā?

Ilvija: – Pat negribu iedomāties dzīvi bez dejām, sava kolektīva! Es ceru, ka arī pēc tam sanāks laiks kopīgai dejai.

Jānis: – Negribēsies šķirties no kolektīva un no Žannas. Tas būs sāpīgi.

Gita: – Man jau tagad, skatoties nofilmētās dejas, acīs sariešas asaras…būs skumji!

Imants: – Būs skumji, jo dejojām trīs gadus, bet kaut ko jau izdomāsim!

Baiba: – Dejošanu atcerēšos ar vispozitīvākajām atmiņām.

Inga: – Nedomāju dejošanu pamest novārtā. Ceru mācīties par deju skolotāju.

Elīna: – Nevaru pat iedomāties, ka nedejošu. Universitātē varētu dejot tautiskās dejas.

-Par ko stāsta deja „Mazliet par mīlestību”, kuru dejojāt rajona un novada skatē?

Inga: – Par jauniešiem, jaunības maksimālismu un iemīlēšanos.

Baiba: – Par aplidošanu, attiecībām un visu skaisto, kas pieder pie mīlestības. Es mīlu šo deju!

Elīna: – Tas ir stāsts par savstarpējām attiecībām, kaislībām, ko jaunieši piedzīvo, par brīvību izlemt pēc sava prāta, par uzdrīkstēšanos. Dzīvojam taču vienu reizi. Tā ir deja par brīvību, bez noteikumiem un normām.

Daiga: – Par to, ka mūsu dzīve ir mainīga, bet gan tāda kā jūra – brīžiem mierīga un skaista, brīžiem mežonīga. To nosaka izjūtas.

Ilvija: – Par skaistu zēna un meitenes mīlestību!

Jaunieši ir pateicīgi Vecpiebalgas vidusskolai par doto iespēju attīstīt dejotprasmi netradicionālajās dejās, par darbu deju skolotājai Žannai Otersonei. Vēl ir daži mēneši līdz eksāmeniem, bet jādejo vēl būs, tādēļ kopīgie brīži uz skatuves vēl tiks izbaudīti.

Žanna Otersone: – Deja – tā ir valoda. Bieži vien ar vārdiem nevar pateikt to, ko var izteikt ar kustību, jo tai līdzi nāk skatiens, attieksme un emocijas. Šis deju kolektīvs ir komanda – draudzīgi, atsaucīgi, atbildīgi. Vēl neesam panākuši pilnīgu kustību plūdumu, izkopuši tehniku, bet dejojam taču prieka pēc. Mūsu mēģinājumi ir ne tikai sviedri un soļu slīpēšana, bet arī dzīves jēgas meklējumi, jauniešu problēmu pārrunāšana. Mācu un nemitīgi mācos no bērniem. Lepojos ar dejotājiem – meitenēm un zēniem, īpaši, redzot viņus deju skatēs un konkursos. Tad nav vajadzīgs nedz diploms, nedz kāda cita balva, jo ir liels lepnums.

Mums vēl gaidāma uzstāšanās žetonvakarā. Atliek cerēt, ka dejošana Vecpiebalgas vidusskolā turpināsies ar citiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
66

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
54

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
52

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
48

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi