Pamazām vien tik pierasti aizaugušais Ungurmuižas parks un tuvējais mežs pārvēršas. Tas izskatās pavisam citāds. Pamanāmāki kļuvušie vecie koki, kurus ieraudzīt vairs netraucē krūmi.
“Darbi norit spraigi, jau pa gabalu ir redzamas pārmaiņas,” saka Ungurmuižas pārvaldniece Ieva Malceniece un piebilst, ka tie, kuri tagad atbrauc, ir izbrīnīti, bet, kad uzzina, kas tiek darīts, pauž pozitīvu attieksmi.
Šomēnes Ungurmuižas teritorijas mežā un parkā
uzsākti plānotie darbi lapkoku praulgrauža dzīvotnes atjaunošanai un veidošanai. Dabas aizsardzības pārvalde Ungurmuižā
īsteno
projektu „Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā “FOR-REST”.
“Muižas teritorija ir krietni plašāka, diemžēl aizaugušā meža dēļ nepieejama. Vien retais zinātājs varēja pēc kartes izbrist cauri brikšņiem, lai aplūkotu kādu no senajiem dižkokiem, kas bija
paslēpies mežā. Tagad dižkokus varēs labi redzēt, arī izstaigāt parku, mežu,” stāsta I.Malceniece un uzsver, ka visu darbu gaitai cītīgi tiek sekots, lai nenocirstu kādu koku, kas nav paredzēts. Pirms tam katrs koks ir novērtēts, speciālisti izlēmuši tā likteni.
Ungurmuižas mežs un parks tiek sakopts par ES finansējumu, ko piesaistījusi Dabas pārvalde.
“Ungurmuižas teritorijā atrodas viena no lielākajām lapkoku praulgrauža dzīvotnēm. Šī suga dzīvo dobumainos lapu kokos, visbiežāk ozolos, kas aug gaišos, parasti parkveidīgos apstākļos. Tāpēc ilgtspējīgai sugas saglabāšanai tiek
izcirsti krūmi un daļa koku, lai
kādreiz skrajākos apstākļos augušiem ozoliem un citiem lapu kokiem būtu vairāk gaismas. Tas pats praulgrauža
aizsardzībai tiks darīts arī Siguldas un Krimuldas apkārtnē,” pastāsta projekta „Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” koordinatore Kristīne Kampuse.
Lapkoku praulgrauzis ir „lietussarga suga” vairākiem simtiem dzīvnieku un sēņu sugu, kuru izdzīvošana ir atkarīga no veciem un dobumainiem kokiem. Rūpējoties par lapkoku praulgrauža aizsardzību, tiek aizsargāta un saglabāta dzīves vide bezmugurkaulniekiem, sēnēm, sūnām, ķērpjiem un dažādiem citiem mikroorganismiem. Koka kuplais vainags un varenais
stumbrs ir mājvieta arī putniem un dzīvniekiem. Apkārt izcērtot straujāk augošos kokus un krūmus, tiek pagarināts vērtīgo koku mūžs un radīti apstākļi jaunu, lapkoku praulgrauža sugai piemērotu koku attīstībai.
“Darbi muižas parkā tiek veikti rūpīgi un pārdomāti – saglabāti tiek visi vērtīgie koki, kurus nedrīkst cirst, pat mazie ozoliņi, kurus, ja būs nepieciešams, plānots pārstādīt,” skaidro Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un uzsver, ka pašvaldībai īstenot šādu projektu par savu naudu būtu grūti.
Izzāģējot krūmus, vecos kokus, tiek atjaunota vide, kas muižas laikā
bijusi kā sakopts parks. Tā ir 12 hektāru plaša teritorija, kas ar gadiem aizauga, bet kurā aizvien aug
vērtīgi dižkoki.
„Ungurmuiža vienmēr piesaistījusi vēstures un kultūras cienītājus. Taču tās nav vienīgās vērtības, ko te atklāt. Tagad
Ungurmuiža būs interesanta arī
dabas draugiem un ģimenēm, kuras vēlas arī pilnvērtīgi atpūsties dabā. Lepojamies ar seno parku, kas ieskauj muižu un taku, kas ved cauri mežam un Kampenhauzenu dzimtas kapiem. Tagad, pateicoties Dabas aizsardzības pārvaldes iniciatīvai, mežs tiek izpētīts un tīrīts, lai veidotu parku,” domās dalās Ungurmuižas pārvaldniece un uzsver, ka tiek īstenots
nozīmīgs dabas aizsardzības, vides sakārtošanas un ilgtermiņa attīstības projekts. “Ideju Ungurmuižas apkārtnes attīstīšanai ir daudz. Jau šopavasar iezīmēsim pastaigu takas, atpūtas vietas. Tiks uzstādīti arī informatīvi stendi un zīmes par Ungurmuižu un tās teritorijas vienu no dabas bagātībām – lapkoku praulgrauzi, ” saka pārvaldniece.
Pavasaris steidzina pabeigt darbus mežā un parkā. Tie jāpabeidz līdz 15.martam.
Sarmīte Feldmane
Komentāri