Saņemot palīdzību no Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Pats savam saimes galdam”, Drustos atbalstu ikdienai guvušas 16 ģimenes, kopā 48 cilvēki.
Pagastā šo programmu īstenoja Pestīšanas armijas Drustu korpuss. Tā bija iespēja iedzīvotājiem iegādāties sēklas, dārza instrumentus, rudenī konservēšanai nepieciešamo – burciņas, vāciņus. Pašam tikai bija jāiesēj, jākopj un jānovāc raža, pēc tam jāsagatavo ikdienas galdam ziemā nepieciešamais. Pavasarī atbalsta pasākumā iesaistījās 17 ģimenes. “Drustos dzīvo čakli un atbildīgi cilvēki. Dažādu iemeslu dēļ viens projekta dalībnieks atkrita, bet pārējie izaudzēja dārzeņus ne tikai savai ģimenei. Viņu izaudzētais tika aizvests arī zupas virtuvei Liepā,” pastāsta Drustu korpusa vadītāja, kapteine Inga Muceniece.
Drustēnietes, tiekoties Pestīšanas armijas Drustu korpusa mājsavienības nodarbībā, atzīst, ka vasara bijusi kārtīgs pārbaudījums. “Apkārt lija, bet pie mums ne. Bez laistīšanas jau nekas neaug,” teic Dzidra Martinsone, bet Biruta Venediktova atklāja, ka dārzā un siltumnīcā izaudzis viss, kas iesēts. Tomātu un paprikas raža bijusi necerēti liela.
Korpusa dalībniecēm jau ir tradīcija turpat pagalmā pie organizācijas mītnes vietas katru pavasari iesēt ķirbjus. “Izauga ap 50, ja vēl pieskaita tos, ko katrs izaudzēja mājās, tad pusotrs simts būs. Pērn gan ķirbji bija krietni lielāki,” pastāsta korpusa vadītāja. Tikšanās reizēs sievas dalās ar receptēm – kopā gatavota ķirbju biezzupa, pudiņš, dažādi salāti. Ir iecere kādā nodarbībā gatavot ēdienus no bietēm.
Sievas bilst, ka arī internetā var atrast interesantas receptes, kuras gribas izmēģināt. “Ne jau viss jādara, kā tur teikts. Var pamainīt sastāvdaļas, vienam garšo kas stiprāks, citam maigāks,” pieredzē dalās Dz. Martinsone un atklāj, ka cukuru vienmēr liek mazāk, nekā norādīts receptē. “Dažu gadu viss izaug saldāks, tad vajag krietni mazāk cukura, bet ir rudeņi, kad saldumu nedrīkst žēlot, citādi burkas uzies gaisā,” teic drustēniete. Saimnieces uzsver, ka vislielākā vērtība ir bērnības garša. Tas, kas ēsts bērnībā, ir tas garšīgākais.
Korpusa vadītāja Inga Muceniece atgādina, ka viens no kristīgās organizācijas – Pestīšanas Armija – darbības moto ir “Sirdi – Dievam, roku – cilvēkiem”. “Mums ļoti svarīgs ir sociālais darbs. Projekts bija atbalsts, īpaši vientuļajiem cilvēkiem, un reizē arī pamudinājums darīt pašiem. Taču “Pats savam saimes galdam” nebija tikai sociālā palīdzība. Kad kāda kundze stāstīja, kā kopā ar mazmazbērniem stādījusi kartupeļus, kā viņiem paticis to darīt kopā – tā ir darba tikuma nodošana nākamajām paaudzēm,” pārdomās dalās korpusa vadītāja. Viņa atklāj, ka, iespējams, nākamreiz, iesaistoties projektā, varētu vienot paaudzes, darboties kopā.
“Tas, ko izaudzējām, būs atspaids ziemai. Bet tika arī iestādīti augļu koki, ogulāji. Tie dos ražu nākamajos gados. Tā kā viss turpinās,” atgādina I. Muceniece. Tad drustēnieši nelielā lūgšanā pateicās Borisam Teterevam, kurš šogad aizgāja mūžībā.
Allaž tikšanās reizēs tiek pārrunāts arī pagastā vai medijos dzirdētais. “Kā dzīvosim pēc reformas, nesaprotu. Uz Smilteni taču autobuss nekursē,” bilst Ilze Hofmane, un tiek pārspriests, cik bieži nākas braukt uz Cēsīm, kāds kuru reizi ceļš.
Pestīšanas armijas nams Drustu centrā ir vieta, kur satikties, dalīties domām, veltīt laiku lūgšanām.
Komentāri