Sākoties septembrim, noslēdzās ārkārtas situācija, kas bija izsludināta, lai samazinātu egļu astoņzobu mizgraužu masveida savairošanās risku un aizsargātu egļu mežaudzes no mizgraužu invāzijas. Valsts meža dienesta Cēsu virsmežniecības meža patologs Jānis Ročāns skaidro, ka reizē arī atcelti ierobežojumi skuju koku ciršanai: „Ārkārtas situācijas laikā skuju kokus cirst bija aizliegts visās egļu mežaudzēs, kas vecākas par 50 gadiem un kuras egļu īpatsvars ir vismaz 70% no pirmā stāva krājas. Aizliegts cirst bija arī 100 metrus ap tām. Aizliegumi bija noteikti egļu astoņzobu mizgraužu aktīvās darbības periodā, kad notika intensīva vaboļu lidošana. Siltajā laikā sagatavotie kokmateriāli, skuju koku celmi un ciršanas atlikumi izdala terpēnu, smaržvielu, kas pievilina mizgraužus. Tāpēc mežizstrāde egļu mežaudzes šajā periodā neapzināti var izveidot par īpašām kaitēkļu pulcēšanās un vairošanās vietām.”
J.Ročāns skaidro, ka problēmas ar mizgrauzi sākušās jau 1995. gadā, kad pēc lielām vējgāzēm mežu īpašnieki savlaicīgi neizvāca sakritušos kokus, tā veicinot mizgrauža vairošanos: „Pagājušajā vasarā un rudenī uzskaitījām invadētos kokus, pēc nejaušības principa izvēloties egļu audzes, kas vecākas par 50 gadiem. Uzskaitīja egles, kurās kukainis ir iegrauzies, un veselos kokus. Rudens mērījumi parādīja, ka Cēsu rajonā problēma ir nopietna. Lai stāvoklis nepasliktinātos un tiktu saglabātas vērtīgās egļu audzes, pavasarī vērsāmies rajona padomē ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju.”
J.Ročāns pastāstīja, ka arī šajā vasarā jau piekto gadu pēc kārtas laika apstākļi ļāvuši attīstīties mizgraužu otrajai paaudzei, ko patologs saista ar globālo sasilšanu. Visnelabvēlīgākā situācija mūsu rajonā ir Gaujas ielejā – Pārgaujas, Raunas un Ieriķu mežniecībā. Ārkārtas situācijas laikā mežu īpašnieki bijuši saprotoši, rajonā nav konstatēti tās neievērošanas gadījumi.
J.Ročāns norāda, ka mizgrauzis jau devies pārziemot zemsedzē un izlidos tikai pavasarī, apmēram maijā, kad gaisa temperatūra sasniegs plus 20 grādus, tādēļ tagad: „īstais laiks īpašniekiem un apsaimniekotājiem sakopt mežu. Jo mežs būs veselīgāks, jo mazāk kaitējuma mizgrauži nodarīs. Veselie koki spēj pretoties kaitēkļiem, noteiktu daudzumu noslīcinot sveķos, taču novājinātai eglei aizsardzības spējas ir mazākas, tādēļ pietiek ar mazāku mizgraužu skaitu, lai koku nobeigtu.”
Meža patologs norāda, ka mizgraužus iznīcināt var aukstums, tie bojā aiziet apmēram mīnus 28 grādos. Tomēr dabīgo ienaidnieku šiem kaitēkļiem nav, tādēļ egļu audžu aizsardzības pamatā ir mežsaimniecisko pasākumu veikšana: „Ja no meža savlaicīgi neizvāc vējā gāztās vai lauztās egles, tad viens kubikmetrs šādas egles koksnes spēj saražot apmēram 37 tūkstošus kaitēkļu, taču, lai nobeigtu vienu koku, vajag tikai trīs līdz piecus tūkstošus. Tātad viens kubikmetrs savlaicīgi neizvāktas koksnes saražos vabolītes septiņiem līdz 12 kokiem. Sevišķa vērība meža sakopšanai jāpievērš īpašniekiem, kuriem ir egļu audzes, kas vecākas par 50 gadiem un kuru krāja ir virs 240 kubikmetriem uz hektāra. Šiem īpašniekiem puskilometra rādiusā ap audzi būtu jāizvāc novājinātie, izšūpotie koki, kas pievilina mizgraužus.”
Lai cīnītos ar mizgraužiem, rajona mežos tika izvietoti apmēram 60 slazdi, kuri ir efektīvi, tomēr spēj aizsargāt tikai konkrētas mežaudzes. Vēl viena metode ir ķeramkoku izlikšana, tomēr, pielietojot šo metodi, būtiski ir darbus paveikt precīzi: „Mežā nogāž zaļu koku, kas kalpo kā mizgraužu ķeramkoks un, kad tie tajā salidojuši, koks no meža jāizvāc. Ja tas netiek savlaicīgi paveikts, kukaiņi pēc kāda laika iznāks ārā un sāks grauzt apkārt augošos kokus. Tāpat nepietiek arī ar slazdu izlikšanu – tie ir jātīra, jo pretējā gadījumā kukaiņi izlidos un tiks panākts pretējs efekts gaidītajam.”
J.Ročāns skaidro, ka šā gada mizgraužu nodarīto postījumu aprēķināt varēs pēc atkārtotas mežu apsekošanas. Tomēr viņš norāda, ka vasaras apsekošanas rezultāti norādījuši – rajonā ir divi līdz četri procenti invadēto koku, pagājušajā gadā invadēti bija vairāk nekā desmit procenti. Tomēr J.Ročāns prognozē, ka vēl smagāks būs nākamais gads, jo kukaiņu skaits arvien ir palielinājies, ne samazinājies.
J.Ročāns iesaka īpašniekiem vaicāt padomus mežsargiem, kā arī lūgt novērtēt meža situāciju.
Komentāri