Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Sakopj avota apkārtni

Druva
23:00
09.04.2007
3

Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma audzēkņi kopā ar pedagogiem un pagasta ļaudīm talkā sakopa avotiņa teritoriju.

Kā “Druvai” pastāstīja valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma informācijas centra vadītāja Olita Ansone, šī pavasara talka ir tehnikuma “EKO tūrisma speciālists” audzēknes Janas Keibenieces ideja.

“Jaunieši ārpus mācību programmas paredzētajiem pasākumiem nolēma sakopt vidi, kurā paši dzīvo. Tas būs paliekoši arī pagasta iedzīvotājiem, jo šī ir vieta, kur priekulieši nāk pēc avota ūdens,” atzina O.Ansone.

Savukārt pati projekta idejas autore “EKO tūrisma speciālistu” programmas audzēkne Jana stāstīja, kad pirmo reizi bijusi pie avotiņa, nolēmusi kaut ko darīt tā labā.

“Kad sāku mācīties tehnikumā, mums bija neliela ekskursija pa Priekuļiem. Šī bija viena no tām vietām, kurā pabijām. Jau toreiz man radās ideja šo vietu sakopt. Tehnikuma EKO tūrisma grupa uzņēmās sakārtot šo teritoriju – atjaunot vecos pamatus, iztīrīt

kritalas un zarus. Sakārtot vidi, lai gan pagasta ļaudīm, gan mums pašiem būtu patīkami nākt šurp pēc ūdens. Lai cilvēki varētu nākt atpūsties,” pārdomās dalās talkas iniciatore un atklāj, ka nākotnē ir iecere tālāk pa gravu izveidot arī dabas takas.

“Pirms nedēļas nelielā prezentācijā ar savu ieceri un izstrādāto projektu iepazīstināju pašvaldību, uzaicinātos viesus un pagasta ļaudis. Ideju atbalstīja. Jūtu atbalstu arī no kursa un skolas biedriem. Visi varbūt nav ieradušies, bet čaklākie nāca palīgā,” saka Jana un piebilst, ka arī Vides kursa audzēkņi labprāt nākuši talkā.

Jana Keibeniece, lai arī pati ir gulbeniete, atzīst, ka no malas varbūt dažkārt labāk redzams, kas darāms.

“ Man vienmēr paticis būt pie dabas. Ir prieks, ka pēc skolas beigšanas kaut kas paliks te manis ieteikts un veidots,” saka Jana un atklāj, ka pēc diviem gadiem stafete par avotiņa uzturēšanu kārtībā tiks nodota jau citam EKO tūrisma kursam.

Talkā piedalījās arī priekulietis Jānis Skujiņš un stāstīja, ka uz avotiņu nāk jau teju 35 gadus.

“Esmu ļoti gandarīts, ka tehnikuma audzēkņi izrādījuši iniciatīvu avotiņa teritorijas sakopšanā. Kad vēl 60. gados pats mācījos tehnikumā, šeit bija ūdens sūknētava, kura tehnikumu apgādāja ar ūdeni. Tā darbojās līdz 70. gadu vidum, kad tehnikumam uzbūvēja ūdenstorni. Pēc tam te viss palika savā vaļā. Tie, kuri gribēja, nāca pēc ūdens. Tie, kuri gribēja spēku parādīt, demolēja. Bet līdz šai dienai viss ritēja savu gaitu, kamēr tehnikuma EKO tūrisma audzēkne neizstrādāja projektu par tā sakopšanu,” ar lepnumu saka priekulietis un bijušais tehnikuma audzēknis J. Skujiņš un atklāj, ka, nākot pēc ūdens, vienmēr jau centies noslaucīt lapas avotiņa apkārtnē.

Arī valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma ainavu arhitektūras skolotāja Aina Zvaigzne atzina, ka labprāt tehnikuma audzēkņiem nākusi talkā

ar padomiem, kas no kokiem un krūmiem būtu zāģējams vai atstājams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi