Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Sākās ar kaķa šalli

Druva
00:00
16.01.2007
8
5lp Zoseni Dzemperi

Adīšana reizēm iestiepjas pāri pusnaktij, jo ļoti gribas ātrāk ieraudzīt rezultātu, atzīst Dace Smirnova.

– Man iespējami ātrāk gribas redzēt gatavu darbu, vismaz kādu nobeigtu posmu. Esmu aizrāvusies un adījusi pat līdz diviem naktī. Gulēt iet piespiedusi tikai apziņa, ka nākamajā rītā jābūt darbā, – saka Dace.

Adatas Daces rokās zib ātri. Divas, trīs dienas, un divus gadus vecajai meitiņai svētku kostīms – džemperis un bikses – gatavs. Tikai adījumu sašūt nepatīkot, to labprāt uzticot savai mammai.

Adīšanas prasme Dacei nākusi līdzi no bērnības kā pašsaprotama lieta. Adījusi vecmāmiņa, māte, tantes. Meitene, būdama četrus, piecus gadus veca, cilājusi valdziņus no vienas adatas uz otru un taujājusi mammai, vai adījums kļūst garāks.

– Atceros, ka tas bija ķiršu sarkans mammas uzadīts gabaliņš, ar kuru darbojos. Bet pirmais īstais adījums bija šalle kaķim. Dzija bija tāda mistrota, oranži brūna. Šallīte bija ar tādu trīsstūrīti. Neatceros, vai kaķis to kādu minūti noturēja ap kaklu, vai tūlīt norāva. Vispār jau viņš bija miera minka, tinām lakatos, segās, neplēsās no tiem laukā, gulēja, – atceras Dace.

Nākamie adījumi bijuši mīļajām lellēm. Par mazo jaciņu ar garām piedurknēm un kapuci pat mamma brīnījusies. Nav jau vienkārši tik mazu adījumu dabūt gatavu. Bet pirmais pašai domātais adītais apģērbs tapis skolā darbmācības nodarbībās. Tā vestīte joprojām glabājas skapī.

Tā kā meiteni, pastarīti, apadījusī mamma, vecmāmiņa un radu tantes, tā īsti pati sev darināt džemperus sākusi jau vecākos gados, kad gribējies kaut ko īpašu. Cepures, cimdi dāvāti tuviniekiem, brāļu bērniem. Bet, kad izveidojusies ģimene un piedzimusi pirmā meita, arī adīšana iekarojusi vēl lielāku vietu.

– Nu jau man ir divas meitiņas, viena iet skolā, otrai divi gadi. Ja gribu bērniem kaut ko skaistu, sevišķu, tad jāpadomā un jāstrādā. Ne visu var nopirkt veikalā. Un tas, ko izadu pati, nevienam citam nebūs, – atzīst Dace.

Idejas visbiežāk atnākot pašas. Ieraugot veikalā dziju, prātā iekrīt doma, kas no tās var iznākt. Viena otra darba veidols tapis adot. Speciālos žurnālus adītājiem Dace īpaši nemeklē, bet atrod ieceres dažādos preses izdevumos, reizēm arī katalogos, paņem kādu detaļu, pieliek klāt savu izdomu. Divus vienādus gabalus neadot. Kad draudzene palūdz, lai uzada “džemperi no tādas dzijas un tādā rakstā, kā tavai meitai,” tad Dace sakot, ka kaut ko līdzīgu varot, bet tādu pašu gan ne.

Rokdarbi Dacei ir sirdslieta. Pati smejas, ka neprot tikai knipelēt un aust. Siltajos gada laikos gan adatas tiek liktas pie malas. Tad jāsteidz dārza darbi, ir ogas, vēlāk sēnes un citi dabas prieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
31

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
34

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
51

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
146
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi