Par upītēm jārūpējas, lai taimiņiem un strauta forelēm būtu vairāk iespēju dabiski atjaunoties.
Gaujas pietekās, 15 upju posmos 95 kilometru garumā, uzsāk upju straujteču atjaunošanu, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Tas tiek darīts, lai veicinātu taimiņu un strauta foreļu spēju dabiski atjaunoties un ierobežotu invazīvās sugas, Sosnovska latvāņa, izplatīšanos upju ielejās. Darbi ilgs no jūlija līdz septembra vidum.
Gaujas pietekās pēc ekspertu rūpīga izvērtējuma ir noteiktas precīzas vietas un posmi, kur straujteces jāatbrīvo no bebru dambjiem, tecējumu aizsprostojošiem kokiem, sanesumiem, kā arī no latvāņu audzēm gan uz upju sērēm, gan to krastos. Cēsu novadā atrodas desmit Gaujas pieteku projektā iekļautie posmi – Skaļupes, Vildogas, Līgatnes, Kumadas/Grūbes, Ratnieku upes, Siļķupītes, Vaives,
Simtēnupes/ Dzērdupes, Lenčupes, Talītes. Piecu upju (Lorupe, Dauda/Jodupīte, Vējupīte, Egļupe, Nurmižupīte) posmi atrodas Siguldas novadā. Abas pašvaldības ir projekta sadarbības partneri. Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka ar privāto zemju īpašniekiem, kuri piekrituši straujteču atbrīvošanai, kā arī cīņai ar latvāņiem viņu zemēs upīšu krastos, ir noslēgtas vienošanās par sadarbību.
Vairums uzrunāto zemju īpašnieku ir bijuši atsaucīgi un novērtē plānotos darbus kā būtisku atbalstu, īpaši cīņā ar latvāņiem, atzīst Inga Hoņavko, DAP Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekta vadītāja. I. Hovaņko uzsver, ka, “iepazīstoties ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju pētnieku jeb ihtiologu atzinumiem par projektam izraudzīto upju stāvokli un to spēju nodrošināt dabisku nārstu straujteces mīlošām sugām, bija rūpīgi jāizvērtē nepieciešamā darbu intensitāte, kādā veikt straujteču atbrīvošanu no koku sagāzumiem un sanesumiem. Jāņem vērā, ka eksperti ieteica nepārcensties ar upju tīrīšanu”. Straujteces, kurās ir nārstam piemērota gultne, pārkritušu koku noēnojums, izskaloti padziļinājumi, ir ļoti jutīgas pret dažāda veida izmaiņām un ietekmēm. Tieši tādēļ izvēlēto Gaujas pieteku posmi netiks pilnībā atbrīvoti no iekritušajiem kokiem – tā, lai pa tām varētu pārvietoties ar laivām vai kājām bez šķēršļiem. No mazajām upēm galvenokārt izvāks bebru aizsprostus, kokus, zarus, kas būtiski samazina straumes ātrumu un veicina pastiprinātu nogulumu uzkrāšanos un nārsta vietu aizsērēšanu. Katrai upītei ir precīzi noteiktas veicamo darbu vietas un apjoms, atstājamo koku skaits, vietām nepieciešams nozāģēt tikai “ķeramzarus” jeb upei pārkritušu koku uz leju vērstos zarus, lai nodrošinātu brīvu ūdens plūdumu.
“Vides apstākļu strauja maiņa šīm upēm nav vēlama. Arī darbu veikšanas laikam un tehnoloģijai ir būtiska nozīme – šogad darbi notiks tikai no jūlija līdz septembra vidum, un visi būs veicami vienīgi ar rokām un rokas instrumentiem,” skaidro I. Hoņavko.
Darbam izvēlēts laiks, kad zivju mazuļi ir pietiekami paaugušies, lai pārvietotos un pamestu upes daļu, kur rosās cilvēki, bet vēl nav sākusies intensīva ceļotājzivju nārsta migrācija, kas raksturīga Gaujas pietekām.
Gaujas Nacionālā parka mazo upīšu krastus, sevišķi Vaives upi, ir invadējuši Sosnovska latvāņi, vietām veidojot arī blīvas audzes. Tādēļ apsaimniekošanas darbos Siļķupītē, Vējupītē, Talītē un Vaivē blīvāko audžu vietās upju gultnēs, uz sērēm un upju tauvas joslā (četru metru platumā katrā krastā) latvāņus pļaus divas reizes sezonā gan šogad, gan arī nākamgad.
Eksperti atgādina, ka dabas mīļotāji – savvaļas baudītāji, beztaku gājēji, izmantojot upītes kā pārvietošanās maršrutus un brienot pa straujtecēm pavasarī un vasaras pirmajā pusē, ar lielu varbūtību izposta nārsta vietas vai sabojā zivju un nēģu ikrus un to attīstības iespējas. Iespējams, cilvēki to pat nezina, tādēļ DAP aicina ikvienu doties dabā ar izprati!
Komentāri