Piektdiena un sestdiena kā iesildīšanās, bet svētdien gan bijis, ko strādāt. Tā lielākoties veicies mūspuses ēdinātājiem pēc oficiāli dotās atļaujas apkalpot klientus āra terasēs. Bistro, kafejnīcu un restorānu saimniekiem gan katram savas darba nianses, tomēr viens ir skaidrs – ļaudis bija noilgojušies pēc pasēdēšanas ārpus mājas.
Aizvadītās nedēļas nogalē ēdināšanas iestādēm pasniegtais salmiņš – atļauja apkalpot klientus pie galdiņiem ārā – mūspuses uzņēmēju vidū uzņemts ar pateicību, lai gan ne visiem tas ko mainījis finansiālajā aspektā. Arī pret noteiktajiem ierobežojumiem terašu darbā no kafejnīcu saimniekiem nav dzirdama sūkstīšanās pretēji galvaspilsētā izskanējušajai kritikai.
Atgādināsim, ka par atļauju ēdināšanas iestādēm apkalpot klientus terasēs pilnīgas vienprātības varas gaiteņos nebija. Valsts prezidents Egils Levits izvērtušos situāciju jau iespēja nosaukt par “parlamentāro negadījumu”, jo Saeima, balsojot par atļauju atvērt vasaras terases, ignorēja valdības viedokli. Tad līdztekus darba laika ierobežojumam tika apsvērta iespēja liegt alkohola tirdzniecību, par ko publiskajā telpā savu sašutumu pauda vairāki Rīgas tā saukto alus dārzu saimnieki. Taču Cēsīs un jaunveidojamā Cēsu novada teritorijā strādājošie ēdinātāji lielākoties atzīst, ka darba laika slieksnis – līdz pulksten deviņiem vakarā – sakrīt ar ierasto ritmu, bet alkohola tirdzniecība pat Cēsu pilsētas ēdināšanas vietās neveidojot tik ievērojamu daļu, lai šāds – galu galā tā arī nerealizētais liegums – radītu nopietnu satraukumu.
Ēdināšanas uzņēmumu ārā izvietotie galdiņi gandrīz visur pilsētā bija aizņemti, retumis bija redzams pa kādam brīvam. Rīgas ielā pie Āzijas virtuves cienītāju iemīļotā “Go to Sushi Bar”, kā arī pie oriģinālo burgeru variāciju autoriem “Zaļās Zāles” bija redzami cilvēki, kuri pat apņēmīgi pārrunāja laiku, kādu gatavi gaidīt, lai tikai tiktu apkalpoti. Lielākoties jaunieši un ģimenes cerēja, ka 20 minūtes līdz pusstundai varētu būt ilgākais. “Zaļā Zāle”, kas klientus uzņem tikai vasarā, jo apmeklētājus apkalpo vien ārā, darbu atsāka sestdien. Personāls “Druvai” apliecināja, ka jau bijuši klienti, kas laikus zvanījuši par rezervāciju. Itāļu restorānā “Bekko” sestdien vēl bijis visai maz apmeklētāju, ko darbinieki saista pamatā ar tobrīd vēso laiku, bet svētdien, uzspīdot saulei, sagaidīta jau lielāka plūsma. Tās ēdināšanas iestādes, kas galdiņus izvietojušas garāmgājējiem redzamā vietā, svētdienas pēcpusdienā nenoliedzami bija krietni apdzīvotākas nekā tās, kas izmantoja iekšpagalmus.
Restorāns “Jāņoga” āra galdiņus klās tikai šodien. Neuzsākt darbu jau pirmajā atļautajā dienā kavējis prozaisks misēklis, ne izdevīguma apsvērumi, proti, piegādātājs aizkavējies ar galdiņu atvešanu. Restorāna īpašnieks un šefpavārs Jānis Sproģis vērtē, ka, visticamāk, tas noticis lielā pieprasījuma dēļ, jo īsā laikā terašu atvēršanai steidzās gatavoties visi uzņēmumi. Taču pirmdien “Jāņogas” saimnieks ir optimisma un cerību pilns, ka cilvēki nāks ne tikai uz vakariņām, bet arī savu reizi pusdienās nobaudīt ko neparastāku. “Es kā pavārs arī esmu noilgojies likt ēdienu uz šķīvja, nevis plastmasā!”
Straupes kafejnīca “Zem ozola” bijusi gatava apmeklētājus apkalpot jau piektdien, taču pirmajā dienā tomēr piedzīvota neliela vilšanās, klientu nav bijis daudz. Sestdien jau izskatījies labāk, bet svētdien klientu bijis jau ļoti daudz. Kafejnīcas īpašniece Inta Ekerte teic, ka atbraukušie bijuši no dažādām vietām – gan tuvākās, gan tālākas apkaimes -, taču personāls esot novērojis, ka daudzi maltīti brīvdabas kafejnīcā izvēlējušies, lai apsveiktu mammas. Viņa arī neslēpa apbrīnu, cik apzinīgi izrādījušies apmeklētāji – sejas masku noņēmuši burtiski tikai pie šķīvja. Pagaidām pie kafejnīcas izvietoti astoņi galdiņi, taču, nostiprinoties siltākam laikam, iecerēts izveidot vietas arī tālāk pagalmā.
Turpretī Bērzkroga bistro Veselavas pagastā saimniece Ivita Ķirse atzina, ka apmeklētāju daudzums šajā nedēļas nogalē nav palielinājies. “Mums ir cita specifika, pie mums nenāk pasēdēt kā pilsētas restorānos, kafejnīcās.” Tomēr brīvdabas ēdināšanas zona iekārtota, pat veikti lieli ieguldījumi, lai ēšana ārā būtu iespējama un atbilstu epidemioloģiskās drošības prasībām. I.Ķirse paskaidroja, ka iepriekšējos gadus āra galdiņu sēdētājus no saules un lietus sargājuši alus ražotāju nodrošinātie saulessargi, bet nereti tie nav bijuši izturīgi, bieži lūzuši, turklāt maz sargājuši no lietus. Tagad iegādāti pamatīgi telšu jumti, sienas, lai varētu gan paslēpties no lietus, gan atdalīt galdu no galda. “Šogad noteikti tas neatmaksāsies, bet cerams – ar nākamajiem gadiem.” Lai nu kā būtu ar finansiālo ieguvumu, I.Ķirse pievienojas gandarītajiem par atļauju apkalpot klientus ārā: “Vismaz cilvēkiem prieks, viņiem nav jāsēž mašīnā, var paēst ērti pie galda.” Diemžēl uzņēmuma otrajā ēdināšanas iestādē Priekuļos, pie viesnīcas “Tigra” esošajā “Lauku Radu Restto”, pagaidām apmeklētāju maz. Tie, kuri ieraduši ēdienu ņemt līdzi, gan joprojām nāk, taču par āra galdiņiem intereses nav bijis.
Komentāri