Deputāti šodien nenodeva izskatīšanai parlamenta komisijām Satversmes grozījumu projektu, kas paredz ievēlēt Valsts prezidentu atklātā Saeimas balsojumā.
Pašlaik Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Savukārt nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNNK) rosināja veikt likuma izmaiņas, nosakot, ka balsojumam jābūt atklātam.
Jau iepriekš iebildumus pret šādām izmaiņai izteica koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), turklāt tās vērtējumā partneru rīcība ir koalīcijas līguma pārkāpums. Tajā ir noteikts, ka tikai un vienīgi pēc partneru vienprātības principa koalīcijas padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē.
Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 deputātiem un arī likumprojekts jāatbalsta vismaz divām trešdaļām klātesošo deputātu. Tas gan neattiecas uz pieņemto lēmumu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo to var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.
Kā ziņots, visticamāk, arī nākamo Valsts prezidentu Saeima ievēlēs aizklātā balsojumā, kaut arī parlamentā regulāri tiek iesniegti dažādi priekšlikumi prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņai.
Lai arī vairāki politiskie spēki, tostarp VL-TB/LNNK un “Vienotība”, atbalsta prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsta šādiem Satversmes grozījumiem parlamentā pašlaik nav, jo pret šādām izmaiņām iebilst ZZS un arī “Saskaņa”.
Jau ziņots, ka decembrī deputāti nodeva izskatīšanai komisijās citu likumprojektu, kas saistīts ar prezidenta ievēlēšanu, – Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Grozījumi paredz noteikt, ka prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu.
LETA
