Pirmsolimpiskajā nedēļā Cēsu pusē un Valmierā notika 1.Baltijas valstu Karavīru ziemas sporta spēles. Vairāk nekā 150 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karavīru sacentās slēpošanā, biatlonā, zemledus makšķerēšanā un hokejā.
Cēsu Olimpiskā centra slēpošanas – biatlona kompleksā “Priekuļi” notika sacensības slēpošanā – jauktajā stafetē un individuālajās sacensībās, kā arī biatlonā – sprinta distancē un jauktajā stafetē. Savukārt Vidzemes Olimpiskā centra ledus hallē Valmierā triju valstu karavīri mērojās spēkiem hokeja sacensībās, bet Pārgaujas novadā uz Ungura ezera ledus – zemledus makšķerēšanā.
1.Baltijas valstu Karavīru ziemas sporta spēļu atklāšana notika Instruktoru skolā Cēsīs, un šajā pasākumā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Uzrunājot komandu dalībniekus, viņš uzsvēra, ka šis ir vēsturisks notikums, jo šīs ir pirmās karavīru ziemas spēles.
Pateicies Baltijas valstu karavīriem par atsaukšanos šai idejai, Raimonds Graube vēlēja uzvaru labākajiem, spēcīgākajiem.
Sanākušos uzrunāja arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš uzsvēra, ka ir priecīgs sveikt Baltijas valstu karavīrus mazajā, bet skaistajā pilsētā: “Pilsētā, kurā atrodas labākā un lielākā Instruktoru skola mūsu armijā. Ceru, ka šajās spēlēs izbaudīsiet emocijas, ko sniedz uzvaras, atradīsiet jaunus draugus un iepazīsiet mūsu pilsētu, lai vēlāk vasarā šeit atgrieztos ar savām ģimenēm un draugiem.”
Laba vēlējumus karavīriem teica arī Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, aicinot neuzskatīt citu valstu karavīrus par konkurentiem, bet par savējiem: “Gluži kā Olimpiskajās spēlēs, kur mēs jūtam līdzi pārējo Baltijas valstu sportistu startiem, lai tāda gaisotne valda arī šajās karavīru spēlēs!”
Pirmo Baltijas valstu ziemas sporta spēļu rīkošanu uzņēmās Latvija, un tās organizē bruņoto spēku Sporta klubs ar Instruktoru skolas atbalstu. Arī pirmās Baltijas valstu Karavīru vasaras sporta spēles 2003.gadā rīkoja Latvija.
Viena no sacensību rīkotājām ir mūsu novadniece, bijusī biatloniste, divu Olimpisko spēļu dalībniece Gerda Krūmiņa. Viņa pastāstīja, ka ideja par ziemas spēlēm radusies pasaules karavīru ziemas spēļu laikā Francijā, kad Baltijas valstu delegāciju vadītāji nosprieda, ka arī varētu sarīkot ko līdzīgu: “Šī ideja pārtapusi reālā notikumā. Laikam latvieši ir uzņēmīgāki, piekrītot sarīkot pirmās spēles. Kādam šis pienākums bija jāuzņemas, un NBS sporta kluba priekšnieks Vents Graudiņš pirmais izrādīja aktivitāti. Visu nācās sākt no baltas lapas, taču pirmā sacensību diena pierāda, ka iecerētais izdevies.”
Sacensību programmā bija iekļauta arī ziemas orientēšanās, taču sniega trūkums no šīs disciplīnas lika atteikties, taču tika iekļauta zemledus makšķerēšanu, ko laika apstākļi ļauj sarīkot.
“Šī ziema bija pārbaudījums, jo vēl janvāra sākumā domājām, vai vispār izdosies kaut ko sarīkot. Tomēr nolēmām riskēt, un tas attaisnojās. Sacensību centrs Cēsīs nav izvēlēts nejauši, jo Instruktoru skola atrodas izdevīgā vietā, iespējams spēļu dalībniekus izguldīt un pabarot. Netālu ir Priekuļu bāze, kur augstā līmenī sagatavotas distances. Netālu ir Ungura ezers, arī Valmiera, kur sacentīsies hokejisti un notiks spēļu noslēgums,” norādīja G. Krūmiņa.
Biatlonā gan kungiem, gan dāmām triumfēja Igaunijas karavīri. Dāmu konkurencē trasē redzējām arī divas olimpietes. Uzvarēja Vankūveras olimpisko spēļu dalībniece Sirli Hanni, kura pārstāv Igauniju, bet otrajā vietā Turnīras Olimpisko spēļu dalībniece Linda Savļaka – Bondare. Lai arī pēc Turīnas spēlēm viņa aizgāja no aktīvā sporta, biatlona iemaņas nav zudušas, jo Linda vienīgā sašāva visus desmit mērķus.
“Tas pārsteigums, ka sanāca tik labi, acīmredzot, tiešām iemaņas palikušas, jo nekādu treniņu biatlonā nav bijis,” pēc finiša atzina sportiste. “Kolēģu pierunāta, piekritu piedalīties šajās spēlēs, kā arī startēšu Latvijas NBS čempionātā slēpošanā. Uz augstu rangu netēmēju, jo ikdienā treniņiem laika neatliek, primārais ir darbs, ģimene. Bet, ja esmu Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir jāpiedalās.”
Vīru konkurencē trešajā vietā Gints Rozenbergs, bijušais Latvijas izlases biatlonists. Arī viņš atzina, ka jau pāris gadu biatlonu nolicis malā, tāpēc bijis grūti prognozēt, kā veiksies: “Taču pierādījās, ka iemaņas nepazūd. Augstāk tikt nevarēju, jo Igaunijas pārstāvji trenējas regulāri. Trešā vieta – tas ir maksimums, ko varēju sasniegt. Ir labi, ka šādas spēles tiek rīkotas, jo ir jāatzīst, ka armijā ir zems fiziskās sagatavošanās līmenis. To pierāda arī nelielais dalībnieku skaits,” atzina G. Rozenbergs.
Blakus karavīriem sacensībās piedalījās arī zemessargi un jaunsargi, viņu vidū arī 205.Vecpiebalgas vienības jaunsargi.
Sporta spēļu noslēguma un apbalvošanas ceremonija norisinājās vakar Valmieras ledus hallē uzreiz pēc Latvijas un Lietuvas bruņoto spēku hokeja komandu spēles.
Jānis Gabrāns
Komentāri