Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Sacensību daudz, slēpotāju mazāk nekā citus gadus

Jānis Gabrāns
00:00
10.02.2022
3
Baitlona Trase3 1

Sniegiem bagātā ziema rosina uz aktivitātēm svaigā gaisā,  šoziem slēpošanas cienītāji var izpausties no visas sirds.

Daudzviet pļavās entuziasti izveidojuši slēpošanas trases publiskai lietošanai, kāds sev trasi piemājas pļavā izveido pats, bet, ja ir vēlme pēc kvalitatīvām distancēm, ko var baudīt arī vakarā pie mākslīgā apgaismojuma, var doties uz olimpiskā centra “Cē­sis” slēpošanas un biatlona kompleksu Priekuļos.

Darba dienās tur cilvēki dodas paslēpot savam priekam, fiziskās labsajūtas uzturēšanai, sporta skolas jaunieši – trenēties, bet gandrīz katru nedēļas nogali notiek kādas lielāka mēroga sacensības. Aizvadītajā nedēļā tur slēpošanā sacentās veterāni, šīs nedēļas nogalē Baltijas kausa posms biatlonā, vēl februārī ieplānots Latvijas slēpošanas čempionāta posms.

Olimpiskā centra “Cēsis” valdes priekšsēdētājs Juris Markovs atzīst, ka sacensību šoziem tiešām daudz, īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, kad nenotika nekas: “Droši var teikt, ka mūsu mērķis – atgriezties sacensību apritē – ir realizēts.

Sacensību daudz, taču ierindas slēpotāju pieplūdums nav tāds, kā gribētos, kā bijis citus gadus. Te gan iespējami vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, sniegiem bagātā ziema ļāvusi daudzviet izveidot slēpošanas trases, ko var izmantot bez maksas. Kaut ko ietekmē arī “zaļais režīms”, tas attiecas uz slēpju nomu, jo daļa aktīvo, kuri gribētu slēpot, nav vakcinējušies, un mēs viņus nedrīkstam apkalpot. Sava ietekme arī sacensībām, jo to laikā distances citiem slēpotājiem ir slēgtas.”

J. Markovs norāda uz vēl kādu šīs ziemas īpatnību, proti, ļoti nepastāvīgajiem laika apstākļiem. Tikai pāris nedēļu nogales bijis tīkams laiks, lai varētu izbaudīt slēpošanu. Pārējās vai nu liels vējš, vai – 25 grādi, vai +5 un lietus, un cilvēki tādā laikā nevēlas darboties ārā.

No slēpotāju, sportistu un tre­neru puses ļoti atzinīgi tiek vērtētas sagatavotās distances. Jau rakstījām, ka kāds treneris tās atzina par labākajām Latvijā. Par to atzinība pienākas slēpošanas un biatlona centra pārvaldniekam Agrim Žurevskim un viņa komandai, jo trašu gatavošana, uzturēšanas darbi tiek veikti gandrīz katru dienu, protams, rūpīgi sekojot līdzi laika prognozei.

Pārvaldnieks uzsver, ka vislielākā atzinība pienākas Rit­varam Zosulim, kurš jau vairākus gadus rūpējas par distanču gatavošanu: “Mums tiešām paveicies, jo atrast tādu speciālistu ir īsta laimes spēle. Latvijā viņu vienkārši nav! Nepietiek, ka māki braukt ar retraku, jāzina, kā to darīt. Turklāt, kā parasti saku, ja to dara naudas dēļ, tas nestrādā. Jābūt nedaudz ķertam uz sniegu. Ritvaram tas ļoti interesē, viņš seko jaunākajām tendencēm sniega ražošanā, distanču gatavošanā, un te redzam rezultātu.”

Slēpot uz kompleksu brauc ne tikai sporta skolas audzēkņi, arī vispārizglītojošo skolu skolēni. Bieži tur sastopami Cēsu Jaunās skolas un citu mācību iestāžu audzēkņi. J. Markovs aicina skolas aktīvāk izmantot iespēju, ka pašvaldība atvēl līdzekļus sniega gatavošanai, trases uzturēšanai: “Zālē vai stadionā vienmēr varēs tikt, bet ziema ir tik gara, cik ir.”

Tuvojoties sacensībām, darba ir vairāk. A. Žurevskis skaidro, ka katrām sacensībām ir savas prasības, arī attiecībā uz distanču garumu, vajadzīgajiem kāpumiem, jāveic arī citi darbi, lai trases atbilstu noteikumiem.    Taču sniega gatavošanu, distanču uzturēšanu arvien vairāk sāk ietekmēt strauji augušās elektroenerģijas cenas, arī degvielas cenu kāpums. J. Markovs norāda, ka šie sadārdzinājumi arvien vairāk liek uzdot jautājumu, kā darboties tālāk: “Ja cenas nemainīsies, nāksies domāt, vai esam gatavi uzņemt visas valsts mēroga sacensības, jo atbalsts no slēpošanas savienības un biatlona federācijām ir niecīgs, lai neteiktu, ka tā vispār nav. Arī Latvijas Olimpiskā komiteja pēdējos divos gados kompleksam nav finansējumu atvēlējusi,    sanāk, ka visas izmaksas jāsedz tikai pašvaldībai. Federācijas pirms sacensībām tikai atsūta savas vajadzības, bet līdzfinansējuma – nekāda, kaut izmaksas, lai augstā līmenī sagatavotu trases, nav mazas. Manuprāt, būtu jāiesaistās visiem, ja gribam, lai sacensības notiek arī pie mums. Ja ne, lielas valsts investīcijas ir kompleksam Madonā, lai viss notiek tur, bet negribam, lai Cēsu Sporta skolas jaunajiem slēpotājiem, biatlonistiem savā trasē nav sacensību. Mājas sajūtai taču ir liela nozīme.”

Katru gadu kompleksa infrastruktūra iespēju robežās tiek uzlabota. Nauda investēta apgaismojuma uzlabošanā, lai mazinātu elektrības patēriņu. Tiek domāts par sniega sagatavošanas tehniku, tam vajadzētu mūsdienīgākas iekārtas, bet tās maksā lielu naudu.

“Un tad ir dilemma,” atzīst J. Markovs, “vai novirzīt naudu sniega tehnikas iegādei,  kaut slēpošanas sezonā ir vien daži mēneši, vai varbūt tomēr investēt, teiksim, Cēsīs, Pūces ielas sporta namā, lai realizētu energoefektivitātes projektu, jo zāles noslogojums ir krietni ilgāks. Domāju,    paies ziema, tad visi tiksies pie sarunu galda, lai saprastu, kuri gatavi iesaistīties, cik gatavi finansēt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
24
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
102
3

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
36
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
116
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
86
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
60

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi