Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Rotaļlietas palīdz spēlēt teātri

Sarmīte Feldmane
00:00
27.12.2021
18
Lelles 1

Kultūras biedrības “Harmonija” telpās apskatāma Skujenes bērnu teātra režisores Baibas Jukņevičas rotaļlietu – rekvizītu izstāde.

“Cik rotaļlietas esmu sašuvusi, nezinu, daudzas atdotas bērnudārziem, kur tās izmanto izrādēs, mācoties dzejoļus,” stāsta Baiba. Te simtkājis, kuram nevarēja dabūt zābaciņus, gotiņa, kura domāja par Piena ceļu, mušas, kurām jāmazgājas, piecas peles un kaķis, zaķis, kurš ēda burkānus un kāpostus, Lienīte un Jānītis , vardes un vēl daudzi citi iestudēto leļļu izrāžu varoņi.

Baiba 15 gadus strādā ar bērnu teātri, mainās paaudzes, mainās intereses. “Biju iecerējusi jautru dzejas izrādi, sameklēju dzejoļus, bet bērniem nepatika, viņi negribēja tos mācīties. Dzejoļi lielākoties ir kā dialogi, mazajam aktierim jāiejūtas kāda zvēriņa lomā. Tad arī sapratu, ka vajag reālus rekvizītus, ar ko darboties, vai tērpus,” stāsta režisore un atceras, kā kādam puikam padsmitgadniekam bija jātēlo lauva. “Viņš uzvilka masku un bēdīgs stāvēja, tad teica: “Bet kur aste?” Aste dzīvnieka maskai ir svarīgākā, tā bērniem vislabāk raksturo jebkuru dzīvnieku. Kad bērnam saka – esi sunītis, viņš nespēj iedzīvoties tēlā. Iedod asti, ja vēl ir ausis – viņš ir suns. Sēž skatuves aizmugurē mazais aktieris, kurš tēlo zaķi. Ja nav teksta,    tāpat jādarbojas, neko nevar izdomāt, uzliek ausis, vēl ļipu – pats izdomā, ka var kaut ko grauzt, pakasīt ausi. Sāk improvizēt, iejūtoties tēlā,” pārdomās dalās režisore.    Ar gandarījumu viņa atceras, ka dzejas izrāde, kas sākumā bērniem nepatika, nospēlēta 25 reizes, pabūts daudzos bērnudārzos, skolās, kultūras namos.
Pēdējie divi gadi ieviesuši korekcijas teātra darbībā. “Ja gribu turpināt, ir jāmaina forma. Pilsētā kolektīvam var atrast desmit bērnus, kuri patiešām grib spēlēt teātri. Skujenē iesaistās katrs, kurš domā, ka vēlas. Atnāk uz pāris mēģinājumiem, tad nenāk, atkal nāk, ir jādomā, kā katru iesaistīt,” stāsta režisore. Lielākais     dalībnieku skaits savulaik bijis 22, tad gadi, kad ir pieci. “Puikas paaugas, vairs negrib, tad vēl paaugas, un visi atkal grib. Vienu gadu kolektīvā bija tikai divas meitenes, pārējie zēni. Tad iestudējām    “Emīls un Berlīnes zēni”,” teic Baiba.

Patlaban viņa mācās animācijas veidošanu. “Fotografēsim, darbosimies ar lellēm, veidosim filmiņas.    Bērniem      darbošanās uz skatuves vairs nepatīk, viņiem ir svarīgs ekrāns. To, kas notiek ekrānā, viņi uztver daudz labāk. Viņi nav gatavi ilgiem mēģinājumiem, nevar sevi piespiest ieguldīt lielu darbu, vajag ātru rezultātu. Mēģinājumos viens un tas pats jāatkārto, tas ir garlaicīgi. Ne katram var iestāstīt, ka mēģinājumā uz skatuves nav vajadzīgs telefons, ka jākoncentrējas tam, ko dari, ka    katra kustība jāiestudē,” pieredzē dalās režisore un uzsver, ka pagastā bērnu ir maz, bet viņiem jāpiedāvā iespēja darboties.

Rotaļlietu šūšana Baibai nav vaļasprieks, bet nepieciešamība, lai mazos skujeniešus ieinteresētu darboties. Viņa atzīst, ka šūšana nav tas, ko dara ar lielu prieku, bet aizrautību gan. Tas sākās it kā piespiedu kārtā. Projektā bija saņemts finansējums, un kāda šuvēja apņēmās teātrim sašūt maskas. Viņa pievīla, un režisore pati ķērās klāt. “Audumus var dabūt humpalu veikaliņos, tur lēti aizkari, uzreiz daudz auduma,” ar smaidu teic skujeniete. Vēlāk jau pagasta cilvēki, zinot, ka Baiba pati gādā audumus un šuj, sāka piegādāt.    Ausīm un astei noder vecie kažoki, vilnas vai zīda svārki, blūzes kāda dzīvnieka maskai. “Materiālu sakrājies daudz, kad vajadzēs, atliks tikai šūt,” teic Baiba un piebilst, ka ļoti žēl, ka vairs netiek rīkoti karnevāli. Viņa    atceras, kā bērnībā mamma šuvusi maskas.    “Tagad gatavi nopirkt kādu plastmasas masku, brilles un nav tās īstās karnevāla sajūtas. Ja  uzšuj tērpu, tad uzliec masku, ir pavisam citādāk. Diemžēl šo tradīciju esam gandrīz zaudējuši,” pārdomās dalās B.Jukņeviča.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
13
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
122
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi