25.aprīlī 75 gadu jubileju svinēs Valmieras teātra režisors Varis Brasla, aģentūru LETA informē Valmieras teātra literārās daļas vadītāja Edīte Tišheizere.
Brasla ir izcils latviešu teātra un kino režisors, kas spodrinājis Latvijas vārdu gan padomju gados, gan brīvvalsts laikā. Viņa filmas spēja pārvarēt dzelzs priekškaru un piedalīties prestižos starptautiskos festivālos Čehijā, Vācijā, Ķīnā, Norvēģijā, Somijā, Indijā, Spānijā, Honkongā un citur.
Režisora dzīvē arī teātrim ir noteikta vieta. Dzimis teātra režisora Žaņa Braslas ģimenē, viņš bērnību pavadīja Jelgavas un Liepājas teātru aizkulisēs, bet vēlāk režiju studēja toreizējā Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā. Pēc tā absolvēšanas no 1962. līdz 1965.gadam strādāja Valmieras teātrī, kur atgriezās 1993.gadā. Teātrī strādā arī viņa sieva aktrise Vizma Kalme.
Brasla pabeidza Augstākos scenāristu kursus Maskavā, kas ļauj viņam piedalīties arī savu filmu literārā pamata veidošanā. Jau kopš pirmajiem patstāvīgajiem darbiem parādās noteikta daiļrades tēma, kas pirms tam aizsākta jau Valmieras teātrī izrādē “Mans nabaga Marats” – cik stiprs vai vājš spēj būt cilvēks, ja viņa pretinieks ir nevis otra cilvēciska būtne, bet laiks, kurā jādzīvo. Šī tēma izskan filmās “Ezera sonāte”, “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku”, “Tereona galva”, “Aija”, “Par mīlestību pašreiz nerunāsim”, “Mērnieku laiki”.
Nepārvērtējams ir Braslas devums jauno skatītāju audzināšanā – filmas “Emīla nedarbi”, “Ziemassvētku jampadracis”, “Ūdensbumba resnajam runcim” ir Latvijas kinematogrāfijas pērles. Pamatīgs, vienlīdz dziļa patriotisma un tolerances diktēts darbs ir Braslas seriāls “Palīgā!”, kura mērķis ir mācīt cittautiešiem latviešu valodu, bet formāts nav kavējis radīt interesantus laikabiedru tēlus un iemūžināt neskaitāmus izcilus latviešu aktierus – tostarp šeit savas pēdējās kino lomas nospēlēja Antra Liedskalniņa un Dzidra Ritenberga.
Brasla atgriezās Valmierā visnepateicīgākajā laikā, kad teātrim jāapdzīvo jaunā māja, un no 1995. līdz 2000.gadam ir arī tā galvenais režisors. Kā emocionāla vēstures atklāsme top izrādes pēc Gunāra Janovska prozas motīviem – “Sōla” un “Izdedži”. Vēlāk tikpat spēcīgi šī tēma ieskanas Alvja Lapiņa lugu “Atvari” un “Klaidoņa lūgšana” iestudējumos. Braslas darbos ir vēl kāds svarīgs motīvs, ko varētu nosaukt par jaunu cilvēku jūtu audzināšanu – skatītāju iemīļotajos Remarka “Trīs draugos” un “Triumfa arkā” vai Janovska “Gredzenā uz tilta”.
Brasla ir saņēmis profesionālu atzinību un balvas gan starptautiskos kino forumos, gan Latvijas teātra un kino skatēs, bet kā pilsonis un patriots – savas valsts augstāko atzinību, Triju Zvaigžņu ordeni.
LETA
Komentāri