Uz sapulci bija uzaicināti arī viesi, Cēsu domes un rajona padomes pārstāvji, kuri izteica savus priekšlikumus un iero-sinājumus politiski represēto problēmās.
Politiski represēto Cēsu biedrības priekšsēdētāja Zigrīda Perevalova aizrādīja, ka piemineklis Cēsīs nevar tapt tik īsā laikā, jo vajadzēs vismaz vēl piecus gadus, lai apzinātu visus komunisma terora upuru vārdus. Z. Perevalova atgādināja, ka 23. augustā Ziemeļvidzemes politiski represēto diskusijai Alūksnē tika nodota rezolūcija, kurā lemts par piemiņas ansambļa komunistiskā režīma upuriem izveidošanu Rīgā pie Okupācijas muzeja. “Rezolūcija pieņemta deviņu Latvijas rajonu politiski represēto biedrībās un tika adresēta
Kultūras ministrijai,” klātesošos informēja Z. Perevalova. Runājot par piemiņas vietas izveidi Cēsīs, politiski represētie pārmeta Z. Perevalovai vienpersonisku viedokli, kādēļ trīs valdes locekļi uzrakstījuši iesniegumus darbību valdē pārtraukt. Notika diskusija. ( To publicēsim“Druvas” nākamajā numurā).
Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš at-zina, ka muzejam un tā darbiniekiem individuāli ar politiski represēto Cēsu biedrību ir sena sadarbība. ”Muzeja darbinieki kopā ar Cēsu valsts zonālā arhīva darbiniekiem strādā, lai precizētu komunistiskā terora upuru vārdus. Piemiņas saglabāšanā nav izdarīts maz – notika konference, tika izdota grāmata, ir projekti, kas saistīti ar Sibīrijā dzīvojošo latviešu sadraudzību.”
Z. Perevalova, minot piemērus, runāja par mazajām pensijām, kas izkūst, samaksājot komunālos izdevumus. Pie tam daudz naudas paņem medikamentu iegāde, bet politiski represētajiem zāļu iegādē atlaižu nav. Visgrūtāk iztikt , ja ģimenē palicis tikai viens pensionārs. Politiski represētām personām būtu nepieciešamas atlaides sabiedriskajā transportā, bet izsūtījumā dzimušiem vajadzētu samazināt pen-sionēšanās vecumu. Z. Perevalova informēja, ka pārrunāt problēmas būs iespēja ar Veselības ministrijas pārstāvi Mirdzu Rašonoku, kura biedrībā būs veselības aprūpes konsultante.
Cēsu domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina Zigrīdai Perevalovai un valdes aktīvistam Andrim Eglītim
dāvāja režisores Dzintras Gekas pēdējo filmu „Atcerēties vai aizmirst” – atmiņu stāstus par komunistiskā terora upuriem, kad 1941. gadā uz ieslodzījuma un nometnes vietām Sibīrijā aizveda tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. L. Kokina uzsvēra, ka izsūtīto piemiņas saglabāšanā izdodas iesaistīt arvien vairāk Cēsu mācību iestāžu audzēkņu. Viņa informēja, ka Cēsu dome noslēgusi līgumu ar zemnieku saimniecību „Kliģeni”, kas turpmāk rūpēsies par politiski represēto piemiņas vietu pie dzelzceļa stacijas. Ir arī līgums ar valsts zonālo Cēsu arhīvu par 1940. un 1941. gada politiski represēto uzvārdu sarakstu un izsūtījumu vietu izziņas materiāla iegūšanu.
Cēsu domes sociālās palīdzības darba organizatore Laine Zālīte iepazīstināja ar politiski represētajiem paredzētiem pabalstiem, kas stājušies spēkā šā gada 1. augustā, kad pieņemti jaunie Cēsu domes saistošie noteikumi, kur paredzēti augstāki
to kritēriji.
Sanāksmē tika ievēlēti jauni valdes locekļi – Lūcija Riekstiņa, Dace Jurciņa un Ieva Eglīte.
