Biedrība „Zemnieku saeima” uzskata, ka lauksaimniecībai jāpāriet uz jaunākām tehnoloģijām un ražošanas optimizāciju, lai mazinātu ražošanas resursu izmaksu kāpumu. Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss atzīst, lai inflācijas apstākļos izdzīvotu un attīstītos, lauksaimniekiem nekas cits neatliek, kā pāriet uz jaudīgākām tehnoloģijām. Visi spēki jāvelta, lai apsaimniekotu pēc iespējas vairāk zemes un koptu pēc iespējas vairāk lopu, iespējami mazāk izmantojot darbaspēku.
Organizācija uzsver, ka pārtikas ražotāju cena veido tikai nelielu daļu no gala produktu cenas. Mazumtirdzniecības uzņēmumi pārtikai piemēro uzcenojumu no 20 līdz pat 100 procentiem, atkarībā no produkta, tas lielā mērā nosaka cenu kāpumu veikalos.
Biedrība skaidro, ka tomēr arī lauksaimniecisko ražošanas izmaksu sadārdzināšanās ietekmē gala produkcijas cenu, jo inflācijas dēļ ražotāju izmaksas aug visos segmentos. To visvairāk ir veicinājis akūtais darbaspēka trūkums un darba algu inflācija, kas kļuvusi par galveno problēmu nozarē. V.Bruss: „Lauksaimniecība nekad nav bijis tas sektors, kur bijušas lielākās algas. Taču šobrīd vai nu maksā prasīto, vai strādnieki iet prom.”
Šovasar bijis cenu lēciens labībai par apmēram 60%, kas gan rada nopietnas problēmas lopkopējiem, gan arī atsauksies uz maizes cenām veikalā. V.Bruss: „Šī gada graudu cenu pacēlums līdz veikaliem vēl nav nonācis. Taču agri vai vēlu cenu celšanās ķēde nonāks līdz patērētājam. Taču ne Latvijā, ne citur Eiropā zemnieki nav tie, kas nosaka graudu cenas vai maizes cenas veikalā. Labības cenas ir līdzīgas visā Eiropas Savienībā un šogad tās ceļ deficīts tirgū, ko izraisījušas dabas kaprīzes un tas, ka graudi pieprasīti kā enerģijas kultūra.”
Komentāri