Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Laima, Laimdota

Radīt prieku cilvēkam

Monika Sproģe
14:25
22.04.2016
8
Pukesr 1 1

Dārznieci Lāsmu Riekstiņu sastopam viņas stādaudzētavā “Kaliņi”. “Pamatā audzējam vasaras puķes, dārzeņu stādus un ziemcietes. Pagaidām ar krūmaugiem neaizraujamies, tad jāspecializējas konkrētāk, bet visu jau nevar pagūt,” saka saimniece, norādot uz nelielo dārzu aiz siltumnīcām, kur pret pavasara saulīti slejas skujeņi un krūmaugi.

Lai pircēji jau aprīlī varētu vest mājās uzziedējušas puķes, rosība dārzniecībā ir kopš februāra sākuma, kad tiek kurinātas četras no sešām siltumnīcām. “Stādus audzējam no 2001. gada. Piecus gadus vēlāk realizējām projektiņu naturālajām saimniecībām, tad arī tapa pirmā lielā siltumnīca. Kopš tā laika uz visu esam gājuši pamazām, paši ar saviem spēkiem, tāpēc mums nav kredītu, nav arī lieku risku. Tolaik stādaudzēšana nebija tik populāra kā tagad. Patlaban konkurence ir ļoti sīva,” teic Lāsma, piebilzdama, ka viņa par klientiem nesūdzas, jo gadu laikā izveidojies stabils pircēju pulciņš.

“Siltumnīcās ir dažādi flokši, astilbes un citas ziemcietes, kuras tagad tiek dalītas un stādītas.” Ziemcietes Lāsma sēj no sēkliņām vai izauklē no jaunstādiem, kas iegādāti Bulduros. “Šis pavasaris ir samērā vēls, tālab ziemcietes vēl tikai mostas. Cik būs izdzīvojušo, to rādīs laiks. Darbu un laiku tas paprasa, jo viss ir jāizcilā, jāapčubina. Šogad darbi aizkavējušies, tāpēc vairāk domājam par vasaras puķēm un piķējam tomātu stādus,” saka dārzniece.
Lāsma neklātienē beigusi Lauksaimniecības universitāti, taču sarunā uzsver, ka lielākoties zināšanu krātuve piepildīta darbā: “Deviņdesmito gadu beigās, kad pievērsos puķkopībai, nekādu stādu audzēšanu nemācīja. Manuprāt, to vispār nemaz nevar iemācīt. To tikai var apgūt daudzu gadu garumā, rūpīgi darot savu sirdsdarbu.”

Par eksperimentālo lauku Lāsma izmanto piemājas puķu dobes. “Tajās es visu sastādu un vēroju, vai aug. Tirgus piedāvājumā parādās visādi jaunumi, bet ne visas puķu šķirnes ziemo pie mums, bet kas neriskē, tas nevinnē,” viņa nosmej. Raugoties uz atraitnītēm, dārzniece uzsver to izturību, jo krāsainās, tauriņiem līdzīgās atraitnītes augušas no sēkliņām, norūdītas Latvijas ziemā un pilnīgi gatavas šī pavasara untumiem.

Saimniecībā ir nodarbināta ģimene un daži palīgi no malas, taču Lāsma atzīstas, ka ar kārtīgu palīgu dabūšanu iet grūti: “Sarežģīti, jo šajā darbā ļoti izteikta sezonalitāte. Pavasarī mūs gāž riņķī, jo visi izslāpuši pēc svaiga gaisa, dabas un krāsām. Savukārt no oktobra līdz decembrim iestājas pilnīgs klusums.” Lāsmas vīrs strādā algotu darbu, taču, kad vajag, ir liels palīgs. Arī visi trīs Lāsmas bērni ir centīgi palīgi. Lāsma gan atzīst, ka meitenes pārāk labi zina darba sūrumu un, iespējams, viņām darbs pat ticis par daudz, tomēr, kad jāķeras klāt jaunam cēlienam, teicamāku palīgu par meitām neesot: “Viņas visu zina bez priekšā teikšanas un izdara vislabāk. Mūsu veiksmes pamatā ir darbs, pakāpeniska virzība, pozitīva attieksme, labs stādmateriāls, kvalitāte un kārtība.”

Saimniece gan nenoliedz, ka noderētu vēl kāds roku pāris, taču saka, ka darbs prasa lielu akurātību un zināšanas, tāpēc palīgi būtu pat jāapmāca, jo katram stādam, katram augam ir savas augšanas prasības. Turklāt Lāsma pāris reižu pārliecinājusies, ka dažiem strādāt gribētājiem ātri “pārdeg salmiņš”, jo trūkst rūdījuma. Šajos laikos cilvēki nav raduši strādāt fiziski smagu darbu.

“Vislielāko smagumu dārzniecībā iznesam uz saviem pleciem, un tas nozīmē, ka nedrīkstam slimot, bet, ja tomēr ir temperatūra, tik un tā jāiet un jādara. Arī daudz jālokās, jānēsā smagas kastes, šī slodze atsaucas uz kājām un muguru, tāpēc jāvingro,” saka Lāsma.

Cilvēku pirktspēja gan esot dažāda. Dažs cilvēks, ja vajag aizlāpīt izsalušos caurumus žogā, pievilks jostu, bet tūju nopirks. Cits iegādājas košumu kalnus un centus makā neskaita, vēl dažs rēķina, ko pirks tagad, bet ko pēc nedēļas vai divām. Tomēr dārzniece atzīst – pavasarī cilvēki domā par smukumu, bet rudenī par vēderu. Lai kā arī nebūtu ar maciņa biezumu, mūsdienās pircēji esot zinoši un uz dārzniecību nāk ar skaidru domu: “Lielākoties cilvēki zina, ko vēlas, tomēr pa vidam gadās arī kāds, kas kaut ko nesaprot. Tad mēs nodarbojamies arī ar izglītošanu un skaidrojam, ka, piemēram, begonijas tagad vēl nedrīkst likt ārā, tās aizies bojā,” sieviete smej.

Riekstiņiem stādaudzēšana atmaksājas, tikai ziemā pirms lielā darba cēliena reizēm esot grūtāk saņemties, jo jau zināms, kāda slodze sagaidīs, taču saimniecei ļoti patīk apziņa, ka pasauli var iepriecināt ar puķu stādiem: “Man patīk, ka cilvēkus pārņem pozitīvas emocijas, ieraugot puķīti. Atceros, ka arī pašos pirmsākumos, kad tikai sāku ar dārzkopību nodarboties, klusībā gribēju iepriecināt Raunas iedzīvotājus un izaudzēt puķes Raunas pilsētai. Nu tas ir piepildījies.”

Bet tiem ļaudīm, kas vēlas uzsākt dārzkopību un attīstīt stādaudzētavu, Lāsma novēl veiksmi un izdošanos, taču aicina būt kritiskiem un neuzķerties uz ziedošo romantismu. “Katram ir jāatrod sava vietiņa un savs darbs. Jārēķinās, ka visur būs smagi jāstrādā. Kādam varbūt vairāk, citam mazāk, bet tādas vienas receptes jau nav.”

Kā vēl viens neatņemams veiksmīga biznesa stratēģiskais gājiens ir centīgs darbs pie mārketinga un reklāmas. To Lāsma dara pati. Viņai patīk fotografēt, un lielākoties pie savas vietnes portālā draugiem.lv viņa strādā ziemas mēnešos, taču, pateicoties šai informācijai, cilvēki uz “Kaliņiem” brauc pat no tālienes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
4

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
55
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
67
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
50

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
60
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
209
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
6
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
25
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi