Jūlijā Jauniešu lapas spēlē „DIVKAUJA” tiekas divi cēsnieki – Edžus Miķelsons (19 gadi) un Arnis Melbārdis (25 gadi). Puišu spēles tēma – ēšana un viss ar to saistītais.
Abiem nāksies atbildēt uz deviņiem jautājumiem, bet atbildes šoreiz vērtēs Agita Salmiņa no Mārsnēniem. Meitene noteiks,
kurš no puišiem atbildējis asprātīgāk, interesantāk un patiesāk.
Pirms atbildēt uz jautājumiem, spēles dalībniekiem bija jāuzzīmē kaut kas ēdams. Arnis uzzīmēja hotdogu, Edžus – studentu „ātro” zupiņu.
– Vai piekrītat teicienam: vīriešiem mīlestība iet caur vēderu?
Edžus: – Piekrītu gan. Un ir vēl tāds teiciens, ka paēdis vīrietis ir apmierināts vīrietis. Un, ja viņš ir apmierināts vien no ēšanas, tad viņu būs vieglāk apmierināt visur citur. Bet ēst man tiešām patīk. Tā ir mana otra mīļākā nodarbe pēc gulēšanas.
Arnis: – Ja vīrietis nebūs paēdis, nevarēs arī mīlēt, bet, ja kādu nemīlēsi, arī ēst negribēsies. Arī man ēšana ir svarīga lieta. Kad esmu paēdis, jūtos apmierināts, laimīgs. Tātad teicienam piekrītu.
– Kas ir interesantākais ēdiens, kuru esat baudījuši?
Edžus: – Ir tāda laba lieta kā blenderis. Reiz ar draugu pirms filmas skatīšanās sadomājām sev pagatavot ko ēdamu. Veikalā par pēdējiem diviem latiem nopirkām pārtikas produktus, klāt pielikām to, kas bija mājās ledusskapī atrodams, un visu sablenderējām. Tur bija jogurts, kokosrieksts, banāns, maize, siers un daudz kas cits. Sanāca pelēcīgi rozā masa, to abi izdzērām. Pēc stundas filmu vairs skatīties negribējās…(smejas)
Arnis: – Neesmu pavārs, bet reizēm labprāt gatavoju. Kad salātos esmu salicis dažnedažādus pārtikas produktus, priecājos, kas sanācis. Tas vienmēr ir arī interesanti.
–
Ko nekad neēstu?
Edžus: – Man ir bērnības trauma- bietes. Neēdu ne biešu zupu, ne biešu salātus. Bet pārējo visu ēdu. Pieļauju, ka reizi dzīvē būtu ar mieru nobaudīt arī ko eksotiskāku – čūsku, vardi vai gliemenes.
Arnis: – Zivis. Tās neēdu. Tomēr tuncis, krabis gan man garšo. Arī svaigi kūpinātas zivis, ko pērk piejūrā no zvejniekiem, ēdu labprāt. Edžum piekrītu par eksotiskajiem ēdieniem. Es arī varētu nobaudīt ko tādu. Domāju, varētu piedalīties arī spēlē „Baiļu faktors”, kur spēles dalībniekiem bija jāēd tārpi, kāpuri, prusaki un nezin kas cits. Pret to lietošanu uzturā ir galvenokārt psiholoģiskā barjera.
-Vai jums ir svarīgs pasniegtā ēdiena estētiskais noformējums?
Edžus: – Ja esmu kārtīgi izbadējies, tad noformējums man ir vienaldzīgs.
Arnis: – Tas, protams, ir svarīgs. Bet ne mazāk svarīga ir ēdiena garša un veids, kā to pasniedz.
– Ja jums būtu tagad jāstājas pie plīts, kādu ēdienu gatavotu?
Edžus: – Taisītu vasaras ķīselīti no ķiršiem, ērkšķogām, jāņogām, baigi labais. Un klāt pagatavotu no biskvīta ruletīti ar plūmju ievārījumu. Tajā saspraustu šokolādes adatiņas, un sanāktu ezītis ar nosaukumu „Psihadēliskais ezis”.
Arnis: – Es gatavotu makaronus ar maltās gaļas mērci un šampinjoniem. Galvenais, skaisti šo ēdienu pasniegt.
– Bez kādas garšvielas nevarat iedomāties ēdiena gatavošanu?
Edžus: – Dilles ir viens no maniem iecienītākajiem garšaugiem. Minimāli vajadzīgi arī pipari un sāls, bet tiešām maz.
Arnis: – Sāls man ļoti mazsvarīgs. Bet ir garšvielas, kuras ēdienam vienmēr lieku klāt, taču nemāku visas nosaukt vārdos.
– Mīļākā ēstuve pilsētā?
Edžus: – Mans favorīts – „Uguntiņa”. Vēl no bērnības šo vietu atminos ar gaišām emocijām un gardiem saldajiem. Tur arī tagad picas ir garšīgas. Garšīgi gatavo arī „Solo” un „Provincē”.
Arnis: – Bija laiks, kad garšīgi gatavoja bārā „Sarunas”. Taču jāatzīst, ka pēdējā laikā reti ēdu ārpus mājas. Laikam krīze darījusi savu.
– Kas, jūsuprāt, ir romantiskas vakariņas?
Edžus: – Manas romantiskās vakariņas noteikti būtu ārā, svaigā gaisā. Te galvenais, lai būtu jauks laiks, gards ēdiens un līdzās mīļš cilvēks.
Arnis: – Es vairāk par klasiskām vērtībām- skaisti klāts galds, sveču gaisma, labs vīns. Bet ideāls variants būtu arī pie dabas kādā skaistā vietā. Visur ir tikai privātīpašumi. Kā lai tiek pavakariņot uz mazas upītes tiltiņa pie maza galdiņa ar mīļoto cilvēku?
– Kādēļ cilvēki nereti ēšanu apvieno ar televizora skatīšanos?
Edžus: – Es ēdu ja ne pie televizora, tad pie datora vai ar grāmatu rokās. Bet tas nav tādēļ, ka esmu atkarīgs no TV. Vienkārši tā ir papildu nodarbe, kamēr mutē tiek sabāzts lielais kvantums pārtikas.
Arnis: – Es šādu ēšanas veidu nepiekopju. Tā kā ikdienā esam aizņemti, esmu par to, ka vismaz vienreiz dienā visiem jāsanāk kopā pie vakariņu galda. Tā ir vērtība, kuru nevarētu pazaudēt. Arī filmās šādi skati silda sirdi. Kopīga ēšana ir svarīga īpaši ģimenēs, kurās aug mazi bērni. – Kuru no draugiem, paziņām iesakāt „Divkaujas” augusta spēlei?
Edžus: – Adeli Ozolu.
Arnis: – Zelmu Bahmani.
Vērtē: Agita Salmiņa, Latvijas Kultūras akadēmijas studente no Mārsnēniem:
– Edžus atstāja asprātīga cilvēka iespaidu, taču arī Arņa atbildes man patika. Īpaši par piedalīšanos “Baiļu faktorā”. Piekrītu Arnim arī par to, ka ģimenei vismaz reizi dienā jāsanāk kopā pie galda. Rezultātā Edžum dodu 7 punkus, bet Arnim- 6,5 punktus.
Otrajā „Divkaujas” pusfinālā līderpozīcijas saglabā Līga Kodina, kura jūnija spēlē saņēma 8 punktus.
Liene Lote Grizāne, “Druva”
Komentāri