Plānots, ka 2011./2012.mācību gada profesionālajās izglītības iestādēs valsts budžeta finansētajās vietās uzņems vairāk nekā 10 000 audzēkņu pēc 9.klases un aptuveni 1500 vidusskolu absolventu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētajās grupās, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.
Nosakot apgūstamās profesionālās izglītības programmas un tajās sagatavojamo audzēkņu skaitu, IZM ņem vērā Ekonomikas ministrijas izstrādātās darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma atbilstības vidēja termiņa prognozes, kā arī darba devēju intereses.
Valsts ekonomiskās attīstības sekmēšanai prioritārās profesijas ir saistītas ar pārtikas rūpniecību, kokrūpniecību, ķīmisko rūpniecību un tās saskarnozarēm, elektrisko un optisko iekārtu ražošanu, mašīnbūvi un metālapstrādi, transportu un loģistiku, tūrismu, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.
Priekšlikumus un izvērtējumu par IZM un profesionālās izglītības iestāžu sagatavotajiem plāniem audzēkņu uzņemšanai 2011./2012.mācību gadam sniedz Nozaru ekspertu padomes, kas izveidotas Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā “Nozaru kvalifikācijas struktūras izveide”. Nozaru ekspertu padomes ir atbalstījušas jaunu audzēkņu uzņemšanu pamatā visās esošajās profesionālajās izglītības programmās. Veidojot kompetences centrus, tiek apvienotas līdz šim blakus esošās izglītības iestādēs īstenotās vienādās izglītības programmas.
Neskatoties uz to, ka pamatskolu absolventi dokumentus daudzās profesionālajās izglītības iestādēs var iesniegt jau no šodienas, IZM sagatavotais rīkojuma projekts par valsts finansēto vietu skaitu uzņemšanai profesionālās izglītības iestādēs 2011.gadā tiks izvērtēts un saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē tikai 16.jūnijā.
“Profesionālās izglītības iestāžu reorganizācija tiek īstenota pakāpeniski un jaunajā – 2011./2012. – mācību gadā neietekmēs audzēkņu iespējas apgūt līdz šim īstenotās profesionālās izglītības programmas un pedagogu darbu. Jaunu audzēkņu uzņemšana notiks atbilstoši plānotajam katrā reorganizācijā iesaistītajā skolā un esošie skolu audzēkņi turpinās apgūt attiecīgās izglītības programmas esošajā ģeogrāfiskajā vietā un mācību ēkās,” norāda IZM komunikācijas nodaļā.
Kā ziņots, šī gada 22.februārī valdībā tika apstiprināti IZM sagatavotie Ministru kabineta rīkojuma projekti par profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju. Viduslatgales Profesionālajā vidusskolā apvienosies Preiļu arodvidusskola, Višķu Profesionālā vidusskola, Dagdas arodvidusskola un Jaunaglonas arodvidusskola. Valmieras Profesionālā vidusskola taps no Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolas un Valmieras 36.arodvidusskolas.
Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola un Daugavpils 1.arodvidusskola no šī gada 1.septembra pārtaps par Daugavpils Valsts tehnikumu. Austrumlatgales Profesionālajā vidusskolā apvienosies Rēzeknes 14.arodvidusskola, Rēzeknes Profesionālā vidusskola, Lūznavas Profesionālā vidusskola, Zilupes arodvidusskola, Viļānu 41.arodvidusskola un Latgales Amatniecības meistaru skola.
Aizkraukles Profesionālo vidusskolu izveidos no Aizkraukles arodvidusskolas un Viesītes arodvidusskolas. Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums un Jāņmuižas Profesionālās vidusskola pārtaps par Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumu. Ogres Amatniecības vidusskola, Ogres Meža tehnikums un Ogres Profesionālā vidusskola apvienosies un kļūs par Ogres Valsts tehnikumu.
Smiltenē taps Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola, kurā iekļausies Smiltenes Profesionālā vidusskola un Smiltenes tehnikums.
Visām jaunizveidotajām izglītības iestādēm būs iespēja kļūt par Profesionālās izglītības kompetences centriem. Lai iegūtu Profesionālās izglītības kompetences centra statusu, profesionālās izglītības iestādei jāatbilst vairākiem kritērijiem, proti, profesionālās izglītības iestādes kompetences centram būs jāīsteno ne mazāk kā desmit dažāda veida akreditētas profesionālās izglītības programmas un ne mazāk kā piecās atšķirīgās profesionālās vidējās izglītības programmu grupās. Profesionālā vidējā izglītība kompetences centrā Rīgā būs jāiegūst ne mazāk kā 700 audzēkņiem, bet citā administratīvajā teritorijā – ne mazāk kā 500 audzēkņiem.
Lai iegūtu kompetences centra statusu, audzēkņu mācību sasniegumu vidējais vērtējums pēdējo divu mācību gadu laikā centralizētajos profesionālās kvalifikācijas eksāmenos nav zemāks par valsts profesionālās izglītības standartā noteikto optimālo apguves līmeni. Kompetences centram būs jāīsteno sadarbība ar atbilstošu darba devēju organizāciju vai to apvienību nacionālā, nozaru vai reģionālā līmenī.
Sadarbībā ar nozares organizācijām un komersantiem kompetences centriem būs jāveic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas atbilstošajās nozarēs – jāizstrādā profesionālās izglītības programmu saturs nozares profesijās, jāveido metodiskas izstrādnes, piemēram, par profesionālo kompetenču satura izstrādi, par audzēkņu sasniegumu vērtēšanu, publicējot profesionālās izglītības iestādes mājaslapā.
Tad, kad profesionālās izglītības iestādes iesniegs IZM iesniegumus un ministrija tos izvērtēs un atzīs, ka ir izpildītas visas normatīvajos aktos noteiktās prasības Kompetences centra statusa iegūšanai, tiks gatavots valdības rīkojums par Kompetences centra statusa piešķiršanu konkrētai izglītības iestādei.
Ar 2011.gada 1.aprīli darbu ir sācis Liepājas Valsts tehnikums, kurš tika izveidots, apvienojot Liepājas Būvamatniecības vidusskolu, Liepājas Tūrisma un tekstila skolu un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles Profesionālo vidusskolu.
“Liepājas Valsts tehnikums, kā arī Valsts Kandavas lauksamniecības tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums un Ventspils Profesionālā vidusskola jau ir iesnieguši nepieciešamos dokumentus Profesionālās izglītības kompetences centra statusa iegūšanai un tiek prognozēts, ka šīs izglītības iestādes būs vienas no pirmajām, kuras iegūs kompetences centra statusu,” informēja IZM Komunikācijas nodaļā.
LETA
Komentāri