Viena no šī gada Cēsu novada budžeta prioritātēm ir piesaistīt Eiropas Savienības (ES) un citu ārējo finansējumu atbilstoši novada Attīstības programmas 2022.-2028.gada rīcības plānam. Budžetā ieplānoti līdzekļi, lai sagatavotu dokumentāciju desmit jaunu projektu pieteikumiem.
– Bija izšķiršanās – palielināt darba samaksu visiem pašvaldības darbiniekiem, ne tikai pedagogiem un tiem, kas saņem minimālo algu, vai paredzēt naudu attīstības projektiem. Izvēlējāmies attīstību. Lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu finansējumu, pašvaldībai par saviem līdzekļiem jāsagatavo tehniskais projekts. Ja esam mērķtiecīgi gatavojušies un dokumenti pieteikumu iesniegšanai sagatavoti, ir lielākas iespējas pretendēt uz ārējo finansējumu. Šajā ES fondu plānošanas periodā līdzekļi būs pieejami šogad, nākamgad, to nedrīkst laist garām,- saka novada domes vadītājs Jānis Rozenbergs un paskaidro, ka tad, kad projekts apstiprināts, finanšu plūsma mainās un nav nepieciešami līdzekļi no pašvaldības budžeta aktīvās daļas.
Piesaistīt ES fondu un citu ārējo finansējumu plānots vairākiem attīstības projektiem Cēsīs: Raiņa ielas kvartāla otrajai kārtai, Krišjāņa Valdemāra un Pļavas ielas pārbūvei, CATA un bijušās autoremontu rūpnīcas kvartālam, pašvaldības administratīvās ēkas Raunas ielā 4 energoefektivitātes paaugstināšanai, dzelzceļa stacijas laukuma rekonstrukcijai, pašvaldības daļai Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuves, Nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas infrastruktūras izveidei Cēsīs.
Plānots izstrādāt tehnisko projektu Priekuļu vidusskolas renovācijai, uzlabojumiem Jaunpiebalgas vidusskolā, Lielstraupes pils rekonstrukcijas pasākumiem. Līdzekļi paredzēti arī veselības veicināšanas pasākumiem sabiedrībai un senioriem. Īstenojot šos attīstības projektus, novadā kopumā tiktu ieguldīti 13,8 milj.eiro, no kuriem fondu līdzfinansējums paredzēts 10,5 milj. eiro.
Pašvaldības investīciju portfelī ir pērn sagatavotie un vērtēšanai iesniegtie septiņi projekti par kopējo summu 7,8 milj eiro, no kuriem 4,8 milj.eiro ir ārējais finansējums. Tajā skaitā ir Cēsu Pilsētas vidusskolas energoefektivitātes uzlabošana, Bērzaines pamatskolas kādreizējās internetā ēkas pārbūve par bērnudārzu, Cēsīs Pirtsupītes publiskās ārtelpas attīstība, bijušās Ieriķu dzelzceļa stacijas ēkas atjaunošana. Vēl trīs projekti ir vides attīstībai – pilsētas pļavām, fosfora atgūšanai no dīķiem un aprites materiāls celiņu segumam.
Dažādās ieviešanas stadijās novadā ir 16 projekti kopā par 19,2 milj. eiro, no tā 11,8 milj.eiro fondu līdzekļi. Vecpiebalgas apvienības pārvaldē tas ir zālāju biotopu projekts, Nītaurē pamatskolas, Jaunpiebalgā ēkas, kurā darbojas neatliekamās palīdzības mediķi un ugunsdzēsēji glābēji, energoefektivitātes paaugstināšana, Augšlīgatnē šādu projektu īstenos pirmsskolas izglītības iestādē “Zvaniņi”. Šo projektu skaitā ir arī Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas renovācija, kas būvnieku dēļ ievērojami iekavējusies.
No kopējā investīciju portfeļa 40,7 milj.eiro (tajā skaitā 27 milj.eiro fondu līdzekļi) lielākā daļa – 26% – paredzēta vides projektiem, 24% energoefektivitātes pasākumiem, 23% izglītības jomai, 9% satiksmes infrastruktūrai. Sociālajai un veselības aizsardzībai, kultūrai, uzņēmējdarbībai – katrai sfērai seši procenti.
Šī gada budžetu pašvaldībām veidot nebija viegli. Bija jānodrošina algu palielinājums pedagoģiskajiem darbiniekiem, minimālās algas paaugstinājums. Lielāki ir maksājumi par aizņēmumiem, sadārdzinājušies dažādi pakalpojumi. Gada pirmajos mēnešos medijos daudz runāja, ka daļai pašvaldību salikt kopā izdevumus un ienākumus gandrīz neiespējami, nākas samazināt vietvaras darbinieku slodzes, darbinieku skaitu.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis jau rudenī uzsvēra, lai arī pašvaldībām pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums ir 7,9%, nākamgad tas nenosegs valsts papildu uzliktās funkcijas, kas noteiktas ar dažādiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Tā, piemēram, 2024.gadā par 13% pieaug izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, deinstitucionalizācijas projektu īstenošanai nepiešķirti 25 milj. eiro, palielinās arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļu pabalsta izmaksa. Vienlaikus inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, bet kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildu 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai.
Arī Cēsu novadā budžeta veidošana prasīja apsvērt, ko no vēlamā iespējams izdarīt, kaut salīdzinājumā ar ne vienu vien citu novadu atrasti līdzekļi, ko novirzīt arī attīstībai.
Komentāri