Darba grupa lēma par nepieciešamību līdz galam izstrādāt agrocentra koncepcijas pamatnostādnes, balstoties uz ideju par Priekuļiem kā Vidzemes reģionālo lauksaimnieku centru. Tika arī ieteikts rajona padomei izvērtēt iespēju algot speciālistu, kas vadītu centra turpmāko attīstību.
-Jau šobrīd lauku cilvēkiem Priekuļos pieejama lielākā daļa nepieciešamo pakalpojumu. Sākam strādāt pie nākamā posma – īstenot ideju par agrocentru arī kā mācību un zinātnes centru, radot te gan iespēju saņemt augstāko izglītību nozarē, gan apmācīt zemes un meža apsaimniekotājus kursos, semināros. Savu viedokli par to, ka ieceres īstenošanā jāiesaista Priekuļu zinātnes un mācību iestāžu piedāvājums, lauksaimniecības un mežsaimniecības speciālistu potenciāls, esam izklāstījuši Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības ministrijai, kas to principiāli atbalsta, – pastāstīja rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.
Līdztekus stratēģisko jautājumu risināšanai notiek lauksaimnieku pieprasīto pakalpojumu klāsta piedāvājuma paplašināšana. Centrā var veikt bankas norēķinus, kas gada sākumā nebija pieejami. Šajās dienās tiek risināts jautājums par pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes iespējamo pārcelšanos no Amatas novada “Muižniekiem” uz Priekuļiem. Uzsāktas sarunas ar valsts ieņēmumu dienestu par iespēju agrocentrā pieņemt lauksaimnieku pārskatus un citus valsts pieprasītos dokumentus, kā arī sniegt atbalstu ražotāju konsultēšanā.
Pirmā agrocentra izveides kārta ir noslēgusies sekmīgi, atzina institūcijas un organizācijas, kas nu jau gandrīz pusgadu darbojas Priekuļos. Patlaban te klientus pieņem lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvaldes speciālisti, lauku konsultāciju birojs, valsts meža dienesta Cēsu virsmežniecība. Apmeklētājus reizi nedēļā pieņem “Lauksaimniecības datu centra”, kā arī reizi mēnesī -ciltsdarba valsts inspekcijas speciālists. Te darbojas rajona zemnieku apvienība, bioloģisko lauksaimnieku un melioratoru biedrība.
