“Druvas” lasītāju aptaujā Elita Eglīte ieguva augstāko atzinību – nosaukumu “Gada cilvēks 2006”. To lasītāji piešķīra par paveikto vides jomā un pašvaldības ieguldījumu uzņēmējdarbībā.
-Šis bijis mācību gads. Šķita, pašvaldību darbā esmu jau ilgi, visam izgājusi cauri, visu zinu, bet šogad nācies pārvērtēt zināšanas. Šķiet, ka gads pavadīts sabiedriskās kolīzijās. Varbūt labi, esmu iemācījusies uz daudzām lietām paskatīties citādi.
Nācies risināt jautājumus, kas izšķir apdzīvoto vietu nākotni. Saasinājās Ieriķu skolas problēma. Jau vasarā bija skaidrs, ka ēkā, kas celta 200 bērniem, mācīsies mazāk par pussimts skolēnu. Ko darīt – slēgt skolu, kas būtu saprātīgi, rēķinot izdevumus, vai atstāt, domājot par Ieriķu nākotni? Turklāt vismaz 40 bērnu vecāki grib, lai viņu atvases mācās tieši šeit. Atradām risinājumu, daļā ēkas izveidojām bērnudārzu, saglabājot arī skolu.
Vasaras otrajā pusē sāka apspriest divu joslu automaģistrāles ieceri – Vidzemes šosejas rekonstrukciju no Sēnītes līdz Rīdzenei. Mūsu novadā tie būs vairāki desmiti kilometru. Tas skar daudzu iedzīvotāju intereses – īpašumu vērtību, dabas aizsardzību, uzņēmējdarbību, galu galā sadzīvi. Kā lielā šoseja mainīs ikdienu tiem, kas dzīvo tuvumā? No modernās maģistrāles nevarēs tieši nogriezties pa iebraucamo ceļu uz māju vai tīrumu. Kā no lauku sētas bērns nokļūs līdz autobusa pieturai, kā zemnieks ar traktoru aizbrauks uz lauku? Un kā veiksies uzņēmējiem Ieriķos, Billē, kurus modernā šoseja var nogriezt no klientiem?
Skaidrs, ka ceļa pārbūve ietekmēs apkaimes attīstību ļoti radikāli. Un skaidrs arī, ka tas ir sabiedriski ļoti nozīmīgs projekts. Jāpieņem ļoti nopietni lēmumi. Domāju, ka atbilde tiek prasīta pārāk sasteigti.
Ļoti būtiska un aktuāla bijusi un ir novadu reforma. Valdības izveidotajā kartē esam Cēsu novadā, kopā ar daudzām pašvaldībām. Baida ne jau teritorijas lielums, bet atšķirības vajadzībās, dzīves veidā. Jau mūsu pašvaldībā tās ir krasas. Līvu ciematā cilvēki grib hokeja laukumu ar mākslīgi saldētu ledu un vasarā futbolu laukumu ar pareizo zālīti. Vai to var saprast tie, kas dzīvo nomalēs? Ja jau mums grūti apvienot dažādu apvidu iedzīvotāju vēlmes, kā to izdarīt novadā, kur kopā būs pilsēta un lauki?
Pašvaldībai gads bijis darbīgs. Esam sākuši strādāt sistēmiski, ilgtermiņa attīstībai, ne tikai kārtējiem darbiem. Izveidotas nodaļas, izstrādāti darba plāni ilgstošam periodam, stratēģijas nozarēm.
Gandarī iedzīvotāju ierosmes. Kaut reizēm tās šķiet kreizī, man patīk. Šogad skaists bija Kumadas upītes attīrīšanas projekts. Tagad aktīvisti grib veidot biedrību mazo upīšu attīrīšanai. Patīk aktivitātes Amatas pamatskolā – represēto pulcināšana, vēstures apzināšana.
Novadā strādā un idejas īsteno lieliski cilvēki. Nosaukt varētu daudzus. Rudenī Drabešu skolā vajadzēja satikt sporta skolotāju Austri Āboliņu. Aizbraucu. Lija, visi bija dubļaini – bērni un skolotājs, bet strādāja ar fantastisku atdevi! Sajūsmina eksotisko lamu audzētavas jaunie saimnieki. Kā viņi stāsta par dzīvniekiem, kāda aizrautība, līdzdzīvošanas prieks! Bet SIA “Ozolkalns” uztaisīja meža kaķi, trošu ceļu, kas vilina atbraucējus. Taču no visiem projektiem un iecerēm lielākais ir Aivara Zvirbuļa Amatciems – unikāls ģimenes māju ciemats. Var apbrīnot viņa idejas, uzņēmību, darba spējas. Aivars ļoti daudz devis novada vārdam. Nu šo vietu zina arī baņķieri un valstsvīri. Turklāt Amatciems tik daudziem dod darbu! Vasarās tur strādā vairāk nekā 300 cilvēku un ļoti daudz skolēnu. Tā ir Aivara ļoti liela uzņemšanās. Lai kā šī vieta attīstīsies, pagriezienu Aivars ir iedevis, arī ienesis novadā jaunā filozofiju. Iesaku viņa aptaujai “Gada cilvēks 2007”.
Komentāri